Cīņu ar ēnu ekonomiku Reizniece-Ozola redz kā vienu no darbiem iespējamā finanšu ministres amatā. Pašreizējo ēnu ekonomikas apkarošanas plānu viņa sauc par nepietiekamu, jo tajā nav aplūkots tas, cik sāpīgi tas sistu pa godīgajiem uzņēmējiem. Viņa norāda, ka tiek uzlikts pasākumu slogs visiem cerībā noķert kādu blēdi.
Ministre vēlas samazināt katru gadu vismaz vienu procentu no ēnu ekonomikas apjoma Latvijā. Tas vairāku gadu garumā ļautu pietuvoties Eiropas Savienības vidējam līmenim šajā jautājumā. Turklāt katram pasākumam cīņā ar ēnu ekonomiku vajadzētu izvērtējumu pēc tā ieviešanas.
Tāpat viņa atbalsta plānoto auditu Latvijas nodokļu sistēmai, jo savus nodokļus mainām “pēdējā naktī”, lai spētu budžetu sabalansēt, taču nedomājot par sistēmu kopumā.
Savukārt attiecībā uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem Reizniece-Ozola pauda, ka Finanšu ministrija vēlējusies uzņemties pārāk lielu lomu nozares politikas veidošanā. Viņasprāt, ja reiz pieņemts lēmums par kādu programmu, FM vajadzētu nevis vairakkārt pārvaicāt par tā nepieciešamību, bet gan atbalstīt īstenošanā.
Turklāt nākamā gada budžetu būtu jāsāk veidot jau pašlaik, nevis atlikt līdz oktobrim vai novembrim, norādīja Reizniece-Ozola.
