Reirs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka sistēma ar diferencēto neapliekamo minimumu un diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ir grūti administrējama.
Taču, piemēram, ieviešot vienu neapliekamo minimumu visiem 310 eiro apmērā, budžets zaudētu 150 – 170 miljonus eiro.
"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Pašlaik nav piedāvājuma, kas vienkāršotu sistēmu, to nevar atrisināt gan fiskāli, gan vienkāršības ziņā, pauda ministrs.
Viņš gan norādīja, ka pašreizēja sistēma mudināja cilvēkus vairāk izmantot nodokļu atvieglojumus par attaisnotajiem izdevumiem, un pērn iedzīvotāji saņēma atpakaļ par 30 – 40 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas norāda, ka cilvēki vairāk sāka interesēties un izmantot šo iespēju.
Reirs arī norādīja, ka, viņaprāt, nodokļu reformas nevar būt revolucionāras, nodokļu sistēmai jāattīstās evolucionāri, tajā iespējami uzlabojumi. Tagad ir jāturpina strādāt pie nodokļu sistēmas, bet nedrīkst būt nekādas revolucionāras izmaiņas.
Reirs arī pastāstīja, ka, spriežot par nodokļu sistēmas uzlabojumiem, nav plāna atcelt 0% likmi uzņēmumu reinvestētajai peļņai, lai gan pēc šīs likmes ieviešanas uzņēmumi nevis vairāk investē, bet gan tur naudu kā apgrozāmos līdzekļus.
KONTEKSTS:
2017.gadā pieņemtā nodokļu reforma paredz dažādu neapliekamo minimumu atkarībā no ienākumiem. Šogad maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro ienākumiem līdz 500 eiro, un pēc formulas aprēķinātais ienākumiem no 500 līdz 1200 eiro, bet ienākumiem virs 1200 eiro neapliekamais minimums ir 0.
Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme algai gadā līdz 20 004 šogad ir 20%, algai gadā no 20 004,01 līdz 62 800 - 23%, bet algai gadā no 62 800,01 – 31,4%.
Šogad Finanšu ministrija (FM) sākusi gatavot nodokļu politikas izmaiņas no 2021. gada līdz 2025. gadam. Izskanējuši vairāki priekšlikumi - samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes vairākām produktu grupām, piedāvā ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, izskanēja arī iecere celt akcīzi tabakas izstrādājumiem un dabas resursu nodokli, piedāvāts arī palielināt ģimenes valsts pabalstu. Izskanēja varianti par diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņām.
Priekšlikumus Finanšu ministrija apkopo informatīvajā ziņojumā. Nodokļu politikas izmaiņas jāapstiprina valdībā līdz jūnijam.
