Aptuveni pusgadu pašvaldības, kuras skars dzelzceļa līnija “Rail Baltica”, kopā ar projekta īstenotājiem meklējušas alternatīvus risinājumus tās novietojumam, lai pēc iespējas mazāk skartu privātīpašumus, lauksaimniecības un mežu zemes, kā arī dabas aizsargājamās teritorijas.
Rekomendējamais variants ir izstrādāts, un līdz ar to ir sākusies “Rail Baltica” sabiedriskās apspriešanas otrā kārta. Pirmie ar izmaiņām iepazinās Salacgrīvas novada iedzīvotāji.
Iepriekšējo divu piedāvāto “Rail Baltica” trašu izvietojumu variantiem tagad Salacgrīvas novada kartē klāt iezīmēts trešais. Lai gan tas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības ierosinājumus, jautājumu tomēr vēl daudz.
Piemēram, Liepupes pagasta iedzīvotājam Mārim Rožlapam aizvien nav skaidrs, vai un kā viņš varēs piekļūt daļai sava meža.
Līdzīgi jautājumi par piekļuvi savam īpašumam ir daudziem, citus savukārt satrauc to iespējamā atsavināšana un kompensācijas. Bet piemēram, dārzeņu audzētājs Edgars Uzkalns varētu zaudēt dažus hektārus lauksaimniecības zemes. Tas gan neesot daudz, bet ilgtermiņā tas būs jūtams finansiāli.
“Tas attiecīgi par procentu samazina kopējo platību, un attiecīgi ienākumi samazinās. To nevar nokompensēt. Var nokompensēt zaudējumus par pāris gadiem, bet nevar ilgtermiņā,” norāda Uzkalns.
“Rail Baltica” projekta īstenotāji uzsver, rekomendējamā trases izvietojuma variantā iekļauti lielākie kompromisi, kādi bija iespējami. Skarto privātīpašumu skaitu izdevies samazināt par 30 procentiem. Ar tiem, kurus dzelzceļš tomēr ietekmēs, par kompensāciju veidiem notiks individuālas pārrunas. Bet vispirms uzdevums pašvaldībai izlemt, kuru no sliežu ceļiem tad pieņemt.
“RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis skaidroja, ka “kompensāciju jautājums ir nākamais, kas risināms pēc tam, kad pašvaldība pieņem lēmumu par galējo trases novietojumu, kas ir nākama gada pavasaris, tad arī ar izvēlētās trases variantā skartajiem īpašniekiem notiks tālāk darbs.”
Lai arī priekšā grūts un atbildīgs darbs, trešais variants pašvaldībai, šķiet, labākais risinājums. Tajā izdevies apiet arī blīvāk apdzīvotās vietas, un šis variants dod arī iespējas reģionālās stacijas izveidei.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis norāda, ka “tie ir nākotnes jautājumi, ka varēs izmantot šo dzelzceļu un attīstīties Salacgrīvas novads kopumā un pati Salacgrīva.”
Svarīgs faktors lēmuma pieņemšanai būs arī veiktajam ietekmes uz vidi novērtējumam un izpētei, kas pierādījusi, ka dzelzceļš neradīs būtisku kaitējumu “Natura 2000” teritorijām.
Jau ziņots, ka novembrī sākas otrā sabiedriskās apspriešanas kārta par ātrvilcienu trasi “Rail Baltica”, un šoreiz visiem, kuru īpašumus varētu skart dzelzceļa izbūve, projekta izstrādātāji sola individuālo pieeju un kompensācijas pēc tirgus vērtības.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
