PVD «zaļo iepirkumu» pārbaudēs šogad jau 80% gadījumu konstatējis pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot "zaļā iepirkuma" prasību izpildi, gada pirmajos mēnešos konstatējis pārkāpumus 80% gadījumu. Piemēram, slēgts līgums ar Latvijas uzņēmumu par vietējās gaļas piegādi, lai gan realitātē piegādāta Polijas gaļa.

Līdzīgi piemēri bijuši arī ar citām produktu grupām. Paši lauksaimnieki secina, ka nepieciešama lielāka atbildība par pārkāpumiem. Savukārt PVD aicina lielāku uzmanību šiem iepirkumiem pievērst arī pašām iestādēm, kā skolām un pašvaldībām.  

Šogad pagaidām pārbaudīti 9 piegādātāji un ēdinātāji, savukārt pērn kopumā zaļā iepirkuma pārbaudes bijušas vairāk nekā 20 uzņēmumiem, un neatbilstības konstatētas teju visos.  

“Neatbilstības saistītas ar vairākiem scenārijiem – ja “zaļā iepirkuma” līguma ietvaros uzņēmumam jāpiegādā noteikti produkti, tostarp bioloģiskie produkti vai zaļās karotītes produkti, reāli dzīvē piegādāti pavisam citi produkti,” pastāsta PVD speciālists Artis Melderis.

PVD "zaļo iepirkumu" pārbaudēs šogad jau 80% konstatējis pārkāpumusSintija Ambote
    “Tostarp mēdz piegādāt citu valstu produktus, Polijas izcelsmes gaļu vietējās vietā, turklāt ar visu Latvijas produkta marķējumu. Sekas šiem pārkāpumiem dažos gadījumos bijis administratīvais sods pāris simtu eiro apmērā, kas ir lielākais iespējamais sods,” stāstīja Melderis.

    PVD norāda, ka šogad nav apstiprināts papildfinansējums inspektoriem "zaļā iepirkuma" kontrolei. Pārbaudes notikšot, bet ne sākotnēji plānotajā apmērā. Dienests norāda, ka bez inspektoriem šiem iepirkumiem ir jāseko līdzi arī pašās iestādēs, piemēram, skolās un pašvaldībās.

    Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns secina, ka skolu vadībai ir sarežģīti izsekot pārtikas izcelsmei, tas darāms pašvaldībā, kur pieejami visi līguma pavaddokumenti.

    “Domāju 99% gadījumu skolās, kur ir ēdināšanas ārpakalpojums, publisko zaļo iepirkumu administrē pašvaldība. Skolā medmāsas uzrauga ēdienkartes sastāvu un vispārpieņemtas sanitāras normas, nevis kaut kādus busus, kas atved produkciju un salīdzina pavadzīmes. Direktori skolās to arī noteikti nedara. Es piekrītu, ka, ja pārkāpumu ir tik daudz, arī skolu vadītājiem ir jāvērš savu pašvaldību uzmanība uz to,” norādīja Kalvāns.

    “Tiesa, jautājums, kā pašvaldības ir sastādījušas līgumus ar tiem piegādātājiem un vai viņiem var būt kādas sekas par tiem pārkāpumiem,” piebilda Kalvāns.

    Tāpat skolu vadītāju pārstāvis neizslēdz, ka mazākos miestos arī nav lielas izvēles starp iespējamiem ēdinātājiem. Ņemot vērā lielo neatbilstību skaitu, arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis secināja, ka pietrūkst stingrāku sodu komersantam vai zemniekam par zaļā iepirkuma noteikumu neievērošanu.

    Vienlaikus viņš situāciju skaidro ar ražas problēmām dažādos lauksaimniecības sektoros, kas var liegt iespēju sagatavot solīto produkciju.

    “Piemēram, zemnieku saimniecība noslēdz līgumu par kartupeļu piegādi pašvaldības kādai iestādei. Zinām, kādas pērn bija ražas problēmas un iespēja novākt dārzeņus. Tad tas zemnieks piepērk klāt produkciju, lai savāktu apjomu. Godīgi būtu, ja viņš piepērk klāt vietējo, bet tas tā vienmēr nenotiek. Otrs gadījums ir sistēma, kad lielie ēdinātāji, tiecoties pēc peļņas, apzināti iepērk lētāku ne Latvijas izcelsmes, ne zaļo produktu,” stāstīja Vilnītis.

    “Tāpēc vēlētos redzēt, ka būtu arī stingrākas sekas negodīgajiem piegādātājiem. Tā šobrīd iztrūkst šajā “zaļā iepirkuma” sistēmā,” pauda Vilnītis.

    Biedrība "Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera" jau iepriekš paudusi, ka ikviens var pārdod nekvalitatīvu pārtiku zem “zaļās” izkārtnes, jo 2018. gadā PVD nav piešķirts finansējums minēto pasākumu pastiprinātai kontrolei.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti