Aktuāli

Jūrmalas kāpās uz valsts zemes pansionāta vietā top savrupmājai līdzīgs nams

Aktuāli

Latvijas skolēniem labas sekmes starptautiskajās olimpiādēs

PTAC vadītāja: grozījumi nebanku kredītņēmēju aizsardzībai palīdzēs sakārtot tirgu

PTAC atbalsta griestus ātro kredītu summām, kas jāatdod vienā maksājumā

Kā pasargāt kredītņēmējus no nonākšanas parādu slazdā? Atbildes uz šo jautājumu varētu palīdzēt rast grozījumi „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Tos, sagatavojot otrajam lasījumam, 1.augustā izskatīs Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa kā atbalstāmu sauc ideju par summu ierobežojumu kredītiem, kas  jāatdod vienā maksājumā.

PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa: Ir vēl vairāki priekšlikumi saņemti no deputātiem. Daži, manuprāt, ir pārāk ierobežojoši. Piemēram, viens ir saistīts ar to, lai būtu kredīti ar tādu nolikto atslēgu principu. Tas mūsu skatījumā nav draudzīgi patērētājam, jo tādi kredīti ir ļoti dārgi un praktiski cilvēki nevar to atļauties. Jautājums – kāpēc mums vajag likumā tādu noteikt, ko cilvēki nemaz negrib.

Latvijas Radio: Kā Jūs vērtējat šī brīža Finanšu ministrijas ierosinājumus ierobežot distances kredītu atmaksas termiņus vairāk nekā divas reizes?

Domāju, ka jā. Tas ir faktiski dārgākais kredīta veids, un tas neparedz pakāpenisku atmaksāšanu. Piemēram, jūs paņemat 300 eiro kredītu, pēc mēneša ir jāatdod 300. Ja jūs nevarat visus 300, jūs nevarat samaksāt simts un pakāpeniski visu pārējo. Tas ir tas, kas cilvēkiem liek to pagarināt, bet tā procentlikme ir stipri augstāka nekā jebkuram kredītam ar atmaksas grafiku. Tā kā cilvēks izvēlas savām maksāšanas spējām nepareizu kredītu. Sevišķi, ja tas ir parāda atmaksai.

Vai šī iespēja maksājuma grafiku ieviest kā obligātu pasākumu kreditēšanas procesā varētu atrisināt šo problēmu?

Maksājuma grafiks ir obligāti ieviests kredītiem, kas ir virs 30 dienām. Bet kredītam līdz 30 dienām problēma ir palikusi. Es domāju - tas, ja tu nevari to pagarināt, bet kredīts ir jābeidz, tad maksājuma grafiks varētu būt kā atmaksas grafiks. Tas varētu risināt cilvēka problēmas, tai skaitā viņš nevar dabūt vēl vienu kredītu, lai neiekļūtu vēl lielākās nepatikšanās.

Kā var vērtēt priekšlikumu par maksimālās summas ierobežošanu tiem kredītiem, kas jāatdod vienā maksājumā [un kuri noslēgti uz laiku līdz 30 dienām]?

Grūti pateikt, kā tas tirgū strādās. Bet ņemot vērā, ka tie ir tie kredīti, kas atmaksājami vienā maksājumā, tad tiem cilvēkiem, kas nav labi situēti, vienā maksājumā vairāk nekā 200-300 eiro ir grūti samaksāt. Tāpēc tāds ierobežojums, kas paredz, ka šī kredīta summa nedrīkst pārsniegt 50% no minimālās darba algas valstī, ir atbalstāms. Ja ir nepieciešama lielāka summa, tad, visticamāk, pareizāk ir izvēlēties citu kredīta veidu ar maksājuma grafiku.

Cik reāli ir izpildīt prasību, ka turpmāk visiem kredītdevējiem būtu pienākums pārliecināties par potenciālo aizņēmēju ienākumiem un spējām atdot aizņēmumu?

To sen jau bija iespējams izdarīt. Līdz šim to varēja darīt pati nozare ar savu iniciatīvu, jo Kredītinformācijas biroja likums ir spēkā kādus gadus piecus. Kredītinformācijas biroji ir divi, viens no tiem nodrošina informācijas apmaiņu par ienākumiem. Ja visi kredītdevēji piedalītos vienā no kredītinformācijas birojiem, tad būtu iespējams skatīties jau paņemtos kredītus. Būtībā varēja tas notikt ar pašu kreditētāju rīcību, iesaistoties šajā procesā un apmainoties ar informāciju, tai skaitā, skatoties ienākumus. Ja to darītu visi, bilde būtu citāda. Visi redzētu arī citu izsniegtos kredītus un neiedotu tiem, kas tos jau paņēmuši. Ņemot vērā, ka mums grūti iet ar komersantu pašiniciatīvām, tad bija priekšlikums to nostiprināt likumā kā pienākumu.

Šobrīd likumā ir aizliegums bankām dalīties ar informāciju par esošiem kredītiem. Tāpēc nebankām nav pieejama informācija par banku izsniegtiem kredītiem.

Tā sadaļa ir obligāti normatīvajos aktos jāsakārto, lai bankas drīkstētu dalīties ar informāciju.

Runājot par procentlikmes ierobežošanu, vai ir notikušas diskusijas par šo apmēru? Šobrīd izskanēja 0,07% likmes dienā un 25% aizdevuma likmes gadā kā ierobežojums. Vai šo līmeni varētu mainīt?

Otrajā lasījumā parasti diskutē par deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem. Šobrīd neviena priekšlikuma mainīt šo sākotnējo likmi iesniegtajā likumā nav. Protams, komisija var izlemt par likmes maiņu. Vai tas notiks vai ne, man grūti teikt. Īstas diskusijas par to, cik tad vajadzētu šo likmi, nav bijis. Finanšu ministrijas darba grupā bija par to diskutēts. Bet tur vairāk, ka komersanti neatbalsta šo ierobežojumu vispār, citi partneri iestājas, lai trepe būtu atkarībā no termiņa, bet lai būtu viena likme.

Vai PTAC pēc šo priekšlikumu iesniegšanas varēs arī izkontrolēt, kā tie tiek ievēroti?

Es domāju, jā. Mēs jau iepriekšējos ierobežojumus par procentlikmēm kontrolējām. Un milzīga darba rezultātā panācām, ka tas tiek ievērots. Sākotnēji tas netika darīts, daudziem tika uzlikti sodi. Rezultātā tika panākts, ka tirgus sakārtojas. Arī par to, vai pārliecinās par ienākumiem dokumentāri, to mēs varam pārbaudēs atklāt. No mūsu pārbaudēm nāk informācija, ka līdz šim diemžēl pietiekami nepārliecinās par to, vai cilvēkam vispār ir šie ienākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt