Pagājušā gada beigās valstī reģistrētais bezdarba līmenis bija 6,1%. Mazāk apmaksāto profesiju darbinieki – palīgstrādnieki, veikalu pārdevēji, apkopēji, ceha strādnieki un citu profesiju pārstāvji gada beigās visvairāk ir reģistrējušies bezdarbniekos. Taču tajā pašā laikā šo profesiju pārstāvji visātrāk iekārtojas jaunā darbā.
Tomēr nākotnē Ekonomikas ministrija paredz mazkvalificēta darba veicēju pārpalikumu. 2030. gadā tie varētu būt 95 tūkstoši iedzīvotāju.
"Ir acīmredzamas un ļoti izteiktas disproporcijas darba tirgū, jo ekonomikas konkurētspēja un nozaru izaugsme ir ļoti cieši saistīta ar darba tirgus transformācijas procesu, ko mēs arī redzam kovida laikā un pēc kovida laika. Aizvien vairāk samazinās pieprasījums tieši pēc mazkvalificētā darbaspēka; procesi tiek automatizēti, digitalizēti, līdz ar to pieaug pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka. Mēs esam arī vairākkārt runājuši par iztrūkumu augstākajā izglītībā, STEM jomās. Skatoties uz 2030. gadu, šādu speciālistu trūkums Latvijā varētu būt nedaudz vairāk nekā deviņi tūkstoši," pastāstīja ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Taču vēl lielāka problēma darba tirgū ir vidējās profesionālās izglītības posmā, kur nozarēs varētu iztrūkt gandrīz 70 tūkstoši darbaroku. Tāpēc pārkvalifikācija un prasmju paaugstināšana ir svarīgi instrumenti, lai atbalstītu iedzīvotāju spēju pielāgoties mūsdienu tehnoloģiju radītajām izmaiņām, tādējādi neatstājot nākotnē lielu iedzīvotāju daļu bez darba.
Nepieciešams pārmaiņās iesaistīt arī uzņēmējus, lai radītu pieprasījumu pēc augstāk apmaksātām darbavietām.
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina skaidroja, ka pieaugušo izglītības programmās pēdējo gadu laikā 80 tūkstoši nodarbināto apguvuši jaunas prasmes un kvalifikāciju, kas atbilst darba tirgus prasībām. Viņa norādīja, ka īpašs uzsvars tiek likts uz digitālajām iemaņām.
"Mūsu skatījumā galvenais aspekts ir sasniegt tos, kuriem ir mazāka pieredze mācībās. Mēs redzam, ka aktīvāk iesaistās tie, kuriem jau ir kāre uz mācībām. Bet ir nepieciešams sasniegt tos, kuri varbūt uzreiz neredz pievienoto vērtību mācībām vai baidās spert pirmos soļus mācībās, tajā skaitā digitālajās prasmēs. Šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi nodrošināt mācības un atbalstu tuvāk dzīvesvietai un tiešā kontaktā ar pasniedzēju, kurš var parādīt un iedrošināt," pastāstīja Muhina.
Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un analītikas departamenta direktore Eva Lapsiņa teica, ka
bezdarbnieku profils uzlabojas. Viņi ātrāk atrod darbu. Samazinājies arī pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits.
Digitālās prasmes klientu vidū pieaug. Tās jau ir aptuveni trešdaļai bezdarbnieku.
"Ir dažādas programmas, kas saistītas ar datora prasmēm, digitālajām prasmēm, kā arī, protams, mēs piedāvājam apmācības tiešsaistes kursu platformās, kas jau savā ziņā norāda, ka viņiem ir kāda līmeņa digitālās prasmes, jo viņi spēj mācīties tiešsaistē attālināti. Mēs skatāmies, kas darba tirgum ir nepieciešams un attiecīgi piedāvājam un papildinām savas programmas. Protams, ir daudz klientu, kam nav šo digitālo prasmju un viņiem ir iespēja šobrīd mācīties – gan tiem, kas ir bezdarbnieku statusā, gan tiem, kas ir strādājoši. Noteikti arī nākotnē tas turpināsies, un šo programmu piedāvājums paplašināsies," sacīja Lapsiņa.
Nozaru ministrijas plāno atbalstīt augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti. Un, ja trūkst speciālistu pašu mājās, tad cer īpaši veicināt tautiešu reemigrāciju, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju.
