Probācijas dienests ceļ trauksmi par papildu finansējuma trūkumu darbinieku noturēšanai

Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrība paudusi, ka ar pašreizējo finansējumu tiek apdraudēta Valsts probācijas dienesta likumā noteikto funkciju izpilde. Probācijas speciālistu atalgojums nav konkurētspējīgs, un ir grūti piesaistīt un noturēt darbiniekus, intervijā Latvijas Radio apliecināja Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.

Intervija ar Valsts probācijas dienesta vadītāju Mihailu PapsujevičuDaira Zīle

Papsujevičs pastāstīja, ka nākamgad Probācijas dienesta budžets paredzēts 9,3 miljonu eiro apmērā. No tā 83% ir algas 406 darbiniekiem. Tāpat plānoti 92 tūkstoši eiro datoru iegādei, kā arī ir papildu līdzekļi telpu nomai Jēkabpilī, kur uzbūvēts Tieslietu nams. Savukārt papildu finansējums ilgtermiņa problēmu risināšanai nākamgad neesot paredzētas.

Viņš skaidroja, ka dienests pieņem darbā tikai cilvēkus ar augstāko izglītību un vēlams ar darba pieredzi noteikti sfērā, kas var arī palīdzēt probācijas darbā. Pēc tam cilvēkus pusgadu paši māca, jo augstskolas probācijas speciālistus nesagatavo.

Kļūšanai par kvalificētu probācijas speciālistu esot nepieciešami divi gadi, tāpēc dienestam ir svarīgi noturēt darbiniekus un nepieļaut būtisku kadru mainību.

“Un, ja atalgojums ir nekonkurētspējīgs noteiktā grupā, tad mēs vienkārši nevaram piesaistīt tādus speciālistus, kādi būtu mums nepieciešami. Un, ja mēs to nespējam, tad mēs arī ar laiku nespēsim sniegt kvalitatīvu drošības pakalpojumu sabiedrībai,” atzina Papsujevičs.

Pašlaik dienestam trūkst 19 darbinieku. Turklāt tikpat daudz jaunu darbinieku pieņemti vien nesen, un 80% laika viņi velta apmācībām. “Sanāk, ka šajā laikā mums kopā trūkst 38 darbinieki. Pamatā tas ir Rīgā un Pierīgā. Reģionos mums ir kolektīvi stabilāki, plus/mīnus spējam konkurēt darba tirgū,” pastāstīja Papsujevičs.

Probācijas dienesta vadītājs skaidroja, ko šāds darbinieku iztrūkums nozīmē: “Jāsaprot, ar ko mēs strādājam. Mēs izpildām Latvijā 70% no visiem piespriestajiem kriminālsodiem, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Gadā apmēram 17 000 Latvijas iedzīvotāji, kas izdarījuši vienu vai otru likumpārkāpumu, nonāk mūsu redzeslokā. No tā, cik kvalitatīvi mēs strādāsim, ir atkarīgs, vai šis cilvēks turpinās izdarīt jaunus noziegumus vai tomēr pārtrauks tos izdarīt, vai arī, ja nepārtrauks, to nedarīs tik sliktā veidā, kā to izdarīja iepriekšējā reizē.

Attiecīgi – jo zemākas kvalifikācijas personāls mums būs, jo sliktāk mēs spēsim izpildīt savus pienākumus.”

Probācijas dienests katru gadu piesakot nepieciešamību pēc papildu finansējuma kā budžeta prioritāro pasākumu. Šogad valdība nav atbalstījusi papildu līdzekļu piešķīrumu, kurš nākamajam gadam tika prasīts vēl 500 000 eiro apmērā, lai par 5% palielinātu atlīdzību darbiniekiem. Papsujevičs gan vēl cer uz Saeimas lēmumu.

Tiesa, šogad dienestam bija pieejams finansējums, lai algas palielinātu par 10%. Tas esot bijis būtiski, lai motivētu darbiniekus.

“Darbinieki iet prom vai nāk klāt tieši tikpat viļņveidīgi – tajos gados, kad kaut kas ir nācis klāt, situācija ir uzlabojusies, darbinieki mazāk iet prom. Tiklīdz tas nenotiek, uzreiz mums ir kadru aizplūšana un arī zemāki starti jaunajos konkursos,” pastāstīja Valsts probācijas dienesta vadītājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt