Braukt uz zivju audzētavas “Nagļi” Zvejassalas nodaļas dīķiem ir riskanti: vairākās vietās to klāj ūdens, kas nāk no Rēzeknes – Maltas kanāla. Lietavu dēļ arī šeit ūdens līmenis strauji ceļas un ietekmē kā lauksaimnieku, tā zivkopju saimniecisko darbību. Rēzeknes novadā Nagļos šobrīd kavēta nozveja.
Zivju mazuļu audzēšanas un ganību dīķos visi zivju ķērāji applūduši un, ja ūdens līmenis nekritīsies, zivju mazuļiem draud bojāeja.
"Te pa vasaru mēs ielaižam kāpuriņus un pa vasaru viņi izaug. Šobrīd mēs likām kontrolapzveju. Viņi ir kaut kur 30 gramus lieli. Bet tad mums aizies bojā, ja sasals, jo viņi nav domāti zivju ziemošanai. Aizies visi zivju mazuļi bojā. (..) Jāgaida, vienīgais jāgaida, ka būs labāks laiks. Jācer, ka būs labāks laiks," cerību vēl saglabā a/s "Nagļi" direktore Ginta Kalvāne.
Kopumā karpas un līdakas šeit audzē aptuveni 1500 hektāru platībā, no tiem 900 hektāri paredzēti tirgus zivīm. Taču arī tirgum paredzētajos zivju dīķos visi ķērāji ir zem ūdens un zveja ar konteineriem – neiespējama. Šodien pirmo reizi zvejā izmantoti tīkli, tomēr visi dīķi ir bijušie Lubāna klāni un šādam zvejas veidam nav piemēroti, arī darbiniekiem šāds darba stils nav ierasts.
"Jāapmāca cilvēki. Jocīgi jau ir - zivkopji, bet nemāk ar tīkliem, bet mēs tā nezvejojam zivis. (..) Te ir jābūt kādām 50 tonnām zivju, ar tīkliem visas izzvejot, tas arī prasīs šausmīgu laiku. Pie kam šis dīķis ir vislabākais, labākā stāvoklī, pārējiem ir vēl zemāki ķērāji. Tur pat nav iespējams tik tālu nolaist dīķi," sacīja Kalvāne.
Līdz šim draudus zivīm radīja ūdensputni, kas aizsargājamajā dabas teritorijā ik gadu ligzdo un barojas.
To radītos zaudējumus vismaz daļēji - atšķirībā no laika apstākļu posta - iespējams paredzēt un novērst. Šobrīd kā vienu no risinājumiem zivju ķērāju nosusināšanai Nagļu saimniecībā izmanto sūknēšanu.
Saimniece cer, ka atbalstu lielākajai zivju audzētavai Latvijā sniegs arī valsts. "Ja ir zaudējumi, kas nav atkarīgi no ražotāja, tad, es domāju, ka kaut kur valstij ir jānāk pretī. (..) Mēs šogad vispār pie zivīm netiekam! Bail pat domāt, kas tagad notiks," norāda Kalvāne.
Nupat Nagļu zivju audzētava Zemkopības ministrijai un Lauku atbalsta dienestam iesniedza vēstuli par ārkārtas stāvokli savā uzņēmumā. Jau trešdien, 20. septembrī, zemkopības ministrs apmeklēs Krāslavu, kur turpinās apzināt plūdu sekas visā reģionā.
