Šāda jauna prasība ir stājusies spēkā no šā gada. Turklāt platības jāappļauj līdz 15. augustam.
Līdz šim lauksaimniecības zemes īpašnieki varēja saņemt platību maksājumus tikai par zāles nopļaušanu, tad šogad, lai saņemtu 58 eiro par vienu hektāru, zāle būs ne tikai jānopļauj, bet arī jāsavāc. Pļavas jānopļauj līdz 15. augustam, bet mēnesi vēlāk - līdz 15. septembrim to var izdarīt bioloģiski vērtīgo pļavu īpašnieki.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks Indulis Āboliņš Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” skaidroja - ja nav nopļauta un novākta zāle pat tikai daļā no vienam saimniekam piederošās zemes, viņš nekādus platībmaksājumus nesaņems.
Ja saimnieks zina, ka kādu iemeslu dēļ līdz noteiktajam laikam nespēs nopļaut un novākt zāli, par to jāpaziņo LAD, turklāt tas jāizdara vēl pirms dienests paziņojis par pārbaudi šajā saimniecībā.
Indulis Āboliņš no Lauku atbalsta dienesta arī skaidroja, ka jaunās prasības par nopļautās zāles novākšanu ir veids, kā samazināt Latvijā lauksaimniecības zemi, kura netiek izmantota ražošanai.
Līdz šim valstī kopumā bija aptuveni 230 000 hektāru pļavu, kurās zāli nopļāva un atstāja uz lauka, un tā ir sestā daļa no visas platībmaksājumiem pieteiktās zemes. “Šāda zemes izmantošana nav lietderīga un nenodrošina ražošanu un darbavietas,” uzsvēra Āboliņš.
Viņš stāstīja, ka līdz šim tā dēvētie dīvāna zemnieki nebija ieinteresēti darīt kaut ko vairāk, viņi tikai nopļāva zāli un varēja saņemt maksājumus.
Arta Leimane Kandavas novada Matkules pagastā audzē 60 govis un pļauj ganības 80 ha platībā. Viņa uzskata, ka prasības par zāles novākšanu ir pamatotas. Tas ļaus pļavās saglabāt augu daudzveidību.
“Atceros jau no bērnības, kāda ainava bija Latvijā, ar rokām bija nopļauti visi stūrīši, zvēri nenāca uz laukiem baroties, jo bija viss nopļauts, bet tagad viss ar krūmiem aizaug,” sacīja saimniece.
Āboliņš stāstīja, ka neapmierināti ar jaunajām prasībām par zāles novākšanu ir tie zemes īpašnieki, kas nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Viņiem jādomā par zemes iznomāšanu.
Viņš zemes tādiem pilsētas iedzīvotajiem, kuriem pieder lauksaimneicības zeme un kuri paši to neapsaimnieko, ieteica meklēt saimnieku kaimiņos, kas grib strādāt un varētu apstrādāt arī kaimiņa zemi.
“Latvijā zeme ir deficīts, būtu lietderīgi un labi zemi izmantot produktīvi,” uzsvēra Āboliņš.
Jau ziņots, ka šogad zemniekiem paredzēts 58 eiro platībmaksājumu atbalsts par hektāru un klāt vēl 34 eiro par zaļināšanas prasību izpildi, un attiecīgi katram saimniekam jāizšķiras, vai papildu darbi un izmaksas zaļināšanas prasībām atmaksājas.
Kopumā pērn platībmaksājumos izmaksāti 168 miljoni eiro, vidēji 90 eiro par hektāru. Pērn atklātas arī dažādas nepilnības platībmaksājumu ieteikumos, taču tās pārsvarā saistītas ar neuzmanības un nezināšanas kļūdām, ka arī ar platību nekopšanu, un tikai atsevišķi gadījumi bija saistīti ar ļaunprātībām, kuras gan LAD kontroles sistēma spēj konstatēt.
