Pusdiena

Pusdiena 28.06.2017

Pusdiena

Nīderlandes valdību atzīst par daļēji atbildību Srebreņicas slaktiņā

Plāns lēnāk celt neapliekamo minimumu sadusmo pensionārus

Plāns lēnāk celt neapliekamo minimumu sadusmo pensionārus

Valdošās koalīcijas atbalstītais jaunais nodokļu reformas piedāvājums paredz ne tikai progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ieviešanu. Valsts budžeta deficīta nepalielināšanas vārdā nolemts ar nodokli neapliekamo minimumu paaugstināt pakāpeniski – soli pa solim, un atteikšanās no nodoma pensionāru neapliekamo minimumu jau nākamgad paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī sadusmojis Pensionāru federāciju.

Meklējot veidus, kā samazināt maija sākumā atbalstītās nodokļu reformas izmaksas, valdību veidojošās partijas vienojušās, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tomēr netiks palielināts tik strauji, kā sākotnēji plānots. Piedāvājums neapliekamā minimuma griestus jau nākamgad paaugstināt līdz 250 eiro tagad aizstāts ar pieticīgāku, stāsta Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

„Šobrīd plāns ir tāds, ka 2018. gadā tie būtu 200 eiro, 2019. gadā – 230 eiro un 2020. gadā – 250 eiro. Respektīvi, trīs gadu laikā mēs virzāmies uz 250 eiro,” klāsta Putra.

Nosauktie apmēri attiecas uz diferencētā neapliekamā minimuma augstāko robežu jeb griestiem, proti, šāds neapliekamais minimums tiks piemērots tikai zemāko algu saņēmēju gūtajiem ienākumiem.

Jo cilvēka ienākumi lielāki, jo zemāks būs neapliekamais minimums, turklāt saskaņā ar jauno piedāvājumu iedzīvotājiem, kuru alga pirms nodokļu nomaksas pārsniedz 1200 eiro mēnesī, neapliekamais minimums netiks piemērots vispār.

Ar lēnāku neapliekamā minimuma pieaugumu jārēķinās arī tiem, kas izmanto nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Patlaban atvieglojuma apmērs sasniedz 175 eiro mēnesī, bet nākamgad plānots sākt tā pakāpenisku palielināšanu.

„Šo likmi ir paredzēts pakāpeniski palielināt līdz 250 eiro, bet 2018. gadā tie būtu 200 eiro. Arī šeit 2018. gadā būtu 200 eiro, 2019. gadā – 230 eiro, 2020. gadā – 250 eiro,” skaidro Putra.

Līdzīgu grafiku plānots izmantot arī pensionāru neapliekamā minimuma paaugstināšanai, atzīst Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

„2018. gadā ir paredzēti 250 eiro neapliekamais minimums, 2019. gadā mēs to celsim uz 270 eiro un 2020. gadā – uz 300 eiro. Tās „trepes” ir līdzīgas kā diferencētajam neapliekamajam minimumam, bet pakāpeniski mēs aizejam līdz 300 eiro,” saka Putra.

Atteikšanās no nodoma pensionāru neapliekamo minimumu jau nākamgad paaugstināt līdz 300 eiro mēnesī, aizdevusi dusmas Latvijas Pensionāru federācijas vadītājam, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputātam Andrim Siliņam.

„Federācija to vērtē ārkārtīgi negatīvi, jo faktiski tas nozīmē, ka turpināsies prakse, ka ar nodokli tiek aplikti ienākumi, kas ir pat zemāki par nabadzības riska robežu, jo tā ir krietni augstāka par to, ka piedāvā Finanšu ministrija,” norāda Siliņš.

“Es neizslēdzu, ka varētu būt kaut kādi kompromisa risinājumi salīdzinājumā ar federācijas piedāvājumu neaplikt ar nodokli pensijas vismaz minimālās algas līmenī. Bet nu vismaz 300 eiro tiem bija jābūt!” uzsver Siliņš.

Ceturtdien, 29.jūnijā, par nodokļu reformas jauno piedāvājumu plānotas diskusijas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. Valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – līdz šim paudušas noraidošu attieksmi. 

VIDEO skaidrojums: Kā aprēķinās progresīvo ienākuma nodokli

Jau ziņots, ka koalīcija vienojās, ka no nākamā gada par vienu procentpunktu varētu tikt palielināta sociālo iemaksu likme, kā arī ieviests progresīvs IIN. Kopumā plānotas trīs ienākuma nodokļa likmes - 20%, 23% un 31% apmērā. Ar augstāko paredzēts aplikt ienākumus, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.

Uzņēmēju pārstāvji ir sašutuši par valdības pēkšņu un vienpusēju lēmumu ieviest lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti, kas būtībā palielinās nodokļa slogu tiem, kas maksā lielākas algas. Tā ir iepriekšējo solījumu neturēšana un “zivju ķeksēšana ārā no zivju zupas”, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) līderi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt