Jau no nākamā gada ar dzelzceļa nozares regulēšanu saistītos jautājumus no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārņems Valsts dzelzceļa administrācija. Tā otrdien, 17.novembrī, atbalstot likumprojektu paketi, ko izstrādājusi Satiksmes ministrija, lēmusi valdība.
Pret dzelzceļa nozares regulatora maiņu iebilst Ekonomikas ministrija, kas bažījas, ka Valsts dzelzceļa administrācija nespēs nodrošināt dzelzceļa pakalpojumu tarifu caurspīdīgumu.
“Pēdējos gados saņemam arvien vairāk norādes no lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kur viens no mezglu punktiem vai nu importa, vai eksporta operācijās ir caur dzelzceļu. Un zinām to, ka šie uzņēmumi norādījuši – reforma ir potenciāli veicama, lai uzlabotu caurredzamību šo tarifu politikai “Latvijas dzelzceļam”,” skaidro Ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks Gatis Ābele.
Šīm bažām valdības sēdē pievienojās arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (“Vienotība”) un finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”). “Iebildumi no Ekonomikas ministrijas, domāju, ka ir jāņem vērā, veidojot jauno sistēmu. Jo, piemēram, tarifu caurskatāmība ir ļoti svarīga tautsaimniecībai un eksportējošiem uzņēmumiem. Domāju, ka Ekonomikas ministrijas bažas varbūt ir pamatotas. Bet viennozīmīgi piekrītu, ka mēs virzāmies uz priekšu. Jāņem arī vērā tas, ko Ekonomikas ministrija izdarījusi,” saka Reirs.
Ekonomikas ministriju bažīgu dara ne tikai jautājums par dzelzceļa tarifu caurspīdīgumu.
Atšķirībā no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, kas ir neatkarīga iestāde, Valsts dzelzceļa administrācija ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Tas radot pamatu raizēm par dzelzceļa regulatora neatkarību.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) valdības sēdē atzina, ka šī apsvēruma dēļ sākotnēji pret Satiksmes ministrijas virzītajiem likumu grozījumiem iebildusi arī Tieslietu ministrija. Tomēr tā savu viedokli mainījusi. “Sākotnēji šiem grozījumiem, šim likumprojektam Tieslietu ministrija sniedza rakstiskus iebildumus. Tad Tieslietu ministrija saņēma no Satiksmes ministrijas informāciju, ka mūsu interpretācija nav īsti pareiza. Mēs sazinājāmies ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli (Nacionālā apvienība), kurš jau no 2004.gada strādā šajā jomā. Un pēc Zīles skaidrojuma mums nācās savu viedokli mainīt,” atklāja Rasnačs.
Dzelzceļa nozares regulatora maiņa var nozīmēt arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas finansējuma samazinājumu, jo komisija tiek finansēta no regulējamo nozaru atskaitījumiem. Par šiem jautājumiem vēl gaidāmas karstas diskusijas Saeimā, kam jālemj par likumprojektu paketes pieņemšanu.
