„Kalna Dambrāni” ir liela saimniecība ar 1200 govīm, no kurām 620 ir slaucamas. Lai izveidotu tīršķirnes ganāmpulku, ir ieguldīts milzīgs darbs ģenētikā, bet rezultāts bijis tā vērts. Saimniecībā sasniegts viens no augstākajiem izslaukumu līmeņiem Latvijā – 13000 litru gadā no govs.
„Zinu, ka 70% piena kombinātu strādā ar Krieviju. Dienā nododu 20 tonnas piena, tāpēc sadalu riskus – nedod Dievs, kaut kas notiks. Dodu uz divām vietām: Jēkabpils pienotavai, kas iet uz Lietuvu, un otru dienu "Cesvaines pienam". Esmu apmierināta ar savākšanu, izņemot cenas,” saka “Kalna Dambrāni” īpašniece Iveta Tīrumniece.
Latvijai un vairākām Eiropas valstīm piena cenu starpība ir desmit centi par litru, savukārt lopbarība maksā vienādi. Augstais izslaukums dod iespējas izdzīvot, maksāt labas algas strādniekiem un nopelnīt.
Tomēr sakarā ar neziņu par nākotni „Kalna Dambrānu” saimniece noraidoši skatās uz tālākām investīcijām piena lopkopībā. Bizness jāmaina, lai riski būtu mazāki. „Paliksim pie vecā govju skaita, vienīgais, gribam sev pievienoto vērtību radīt – iziet uz gaļkopību. Bullīšus pārdevām eksportam, bet tagad bullīšus audzēsim uz vietas un pārdosim kā liellopus,” stāsta Iveta Tīrumniece.
Ziņa, ka Krievija ieviesusi pārtikas produkcijas embargo no Eiropas Savienības, Ivetu Tīrumnieci neesot pārsteigusi: „Nav jau pirmo reizi. Ir vairāk jāskatās, arī pārstrādātājiem uz otru pusi. Krievija kā biznesa partneris vienmēr ir bijis nestabils, vienmēr viņiem kaut kas nepatīk.”
Pasaulē piena trūkst, un gan jau Latvijā mums izdosies noturēties, tikai visu uz viena kārts likt nevajag, saka pieredzējusī piensaimniece.
