Dienas ziņas

Akcija "Dod pieci!" radio un televīzijā

Dienas ziņas

Elejā atjaunots vēsturiskais Tējas namiņš

Piensaimnieki meklē risinājumus

Piensaimieks: Jāmēģina sava darbība izvērst ārzemēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 5 mēnešiem.

Graudkopjiem šis gads aizvadīts pluszīmē ar labu ražu, taču piensaimniekiem joprojām nākas dzīvot krīzes režīmā - ar zemu piena iepirkuma cenu. Meklējot risinājumu, saimnieki samazina ganāmpulkus, pārorientējas uz gaļas liellopu audzēšanu vai pat pārtrauc darbību. Bilskas pagastā piensaimnieks Kaspars Putrālis joprojām saskata perspektīvas piena lopkopībā, turpinot attīstīt, modernizēt un palielināt saimniecību.

Putrālis „Kalējiņos 1” saimnieko jau piektajā paaudzē. Gadu gaitā saimniecību viņš attīstījis, uzbūvējot modernu fermu un ievērojami palielinot ganāmpulku; pašlaik tajā ir vairāk nekā 800 govju, no kurām 420 slaucamas. Lai gan piensaimniecībā joprojām turpinās izdzīvošanas režīms, Kaspars ir optimistisks un iecerējis piena lopkopību attīstīt arī turpmāk.

“Šobrīd piena cena ir zem pašizmaksas, bet mēs domājam uz priekšu. Vienīgais veids, kā izturēt šo situāciju, kas šobrīd izveidojusies, ir paplašināt ganāmpulku un nostabilizēt situāciju - strādāt šajā saimniecībā, attīstīt viņu, modernizēt,” stāsta Putrālis.

Saimnieks atzīst – šis gads nav nesis ievērojamu peļņu, lai gan piena izslaukums dienā ir salīdzinoši augsts - 16 tonnas, bet gadā – vidēji 14 000 tonnu. Piena cenu kritums liek zemniekiem ietaupīt līdzekļus, iepērkot zemākas kvalitātes lopbarību. Kaspars uzskata - šādai rīcībai ir nelabvēlīgas sekas, jo krīt gan izslaukums, gan piena kvalitāte. 

“Puse no visas tās zinātnes ir barība, pēc tam viena ceturtdaļa varētu būt ģenētika, jo mēs izmantojam tikai augstvērtīgāko ģenētiku pasaulē, kas nāk tikai no Amerikas,” stāsta Putrālis. „Un komforts, ko jūs visapkārt redzat. Ja visas tās trīs lietas saliek kopā, tad vienkārši piens pats iztek,” viņš lepojas. 

Runājot par piena tirgus stabilizēšanos, Kaspars ir skeptisks. „Nekas nemainīsies” – viņš atzīst, tāpēc rūpīgi seko līdzi piena tirgus tendencēm citās pasaules valstīs. Saimnieks pieļauj, ka nākotnē varētu pārdot pienu ārzemēs, kur var gūt arī noderīgu saimniekošanas pieredzi. 

“Ja mēs esam sasnieguši tik augstu līmeni, ka mums īsti nav ko vairs apskatīties uz vietas valstī, tad mums ir jābrauc kaut kur tālāk skatīties kaut kādas jaunas idejas, jaunus pētījumus, ko zinātnieki veikuši dažādās nozarēs,” norāda Kaspars.

Saimniecības modernizēšanai un attīstībai Kaspars piesaistījis Eiropas Savienības fondu finansējumu un realizējis vairākus projektus, ko iecerējis darīt arī turpmāk. Saimnieks ir apņēmības pilns pierādīt, ka laukos var strādāt, dzīvot un arī nopelnīt. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti