Viļņas universitātes pētnieks Romass Svedass pauda viedokli, ka daudzas Lietuvas neveiksmes enerģētikas jomā ir veicinājis arī ārējs spiediens.
„Praktiski jebkurš enerģētikas projekts, kuram ir kāda stratēģiska nozīme, izjūt lielu spiedienu informatīva uzbrukuma veidā ar mērķi veicināt projekta diskreditēšanu un pierādīt tā ekonomisko un politisko nejēdzīgumu. Šādi uzbrukumi tiek īstenoti, veicinot konfliktus ar vietējiem iedzīvotājiem, ar vides ietekmes un drošības pārspīlējumiem, kā arī liekot šaubīties par projekta ekonomisko izdevīgumu,” skaidroja Svedass.
„Lai to raksturotu, piedāvāšu piemērus no valsts, kuru pazīstu vislabāk. Pirmais piemērs – starptautiskā tendera uzvarētāja „Chevron” atbīdīšana no slānekļa gāzes izpētes un ieguves projekta, jo izraisījās konflikts ar vietējiem iedzīvotājiem, kā arī nesaskaņas komunikācijā starp centrālo varu un vietējo varu. Otrs piemērs – reģionālā atomelektrostacijas projekta apturēšana, to veiksmīgi politizējot un padarot par vēlēšanu jautājumu,” stāstīja pētnieks.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlaments uzsāka darbu pie jaunas enerģētikas drošības stratēģijas, un jau trešdien politiķi, pieaicinot ekspertus un nozares pārstāvjus, par topošo stratēģiju organizēs pirmās diskusijas. Parlaments savus izstrādātos priekšlikumus ir iecerējis izmantot kā vadlīnijas tālākajai Eiropas Komisijas un dalībvalstu politikai šajā jomā. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm topošajā stratēģijā tiks pievērsta īpaša uzmanība, jo stratēģijas veidotāji norāda, ka Eiropas enerģētikas drošības interesēs būtu arī atvienoties no Krievijas elektroenerģijas sistēmas.
