Tā atzīmē Dārzkopības institūta pētnieks Edgars Rubauskis, skaidrojot, ka iemesli tam ir dažādi. Viens no tiem ir šī pavasara mainīgie laikapstākļi, kuru dēļ ābeļu slimības varēja ievērojami izplatīties. Ražas apjomu un kvalitāti ir ietekmējuši arī kaitēkļi.
"Tai skaitā, piemēram, laputis, kas varēja nopostīt lielu daļu ražas un tās kvalitāti. Nākošais lielākais kaitēklis, protams, bija ābolu tinējs.
Kad bija kaut kādi bojājumi, piemēram, no ābolu tinēja vai kaut kādas mizas plaisas, tad sekojoši ir pūšanas. Lielākā daļā apzināto dārzu raža ir maza vai arī nav nemaz. Dažkārt ir tā, ka nolaižas jau rokas. Dārzā ražas nav, ko tad aizsargāt dārzu no kaitīgiem organismiem, bet tas jau ietekmē nākamo gadu. Labas lietas noteikti varētu teikt, ka koši, skaisti un kvalitatīvi augļi varētu būt tajos dārzos, kur ražu ietekmē šīs temperatūras svārstības – aukstums naktīs un siltums pa dienu," sacīja pētnieks.