To, ka nepieciešams veikt reformas veselības aizsardzībā, norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju. Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.
Savukārt 18% uzņēmēju uzskata, ka jāreformē finanšu joma, 16% - reģionu attīstība, 15% - tieslietas, 13% - satiksmes, bet 12% uzņēmēju uzskata, ka nepieciešamas reformas labklājības jomā. Kultūras jomā, pēc uzņēmēju domām, reformas būtu vismazāk aktuālas – tikai 2% uzņēmēju norādījuši, ka tajā jāveic reformas. Tai seko vides aizsardzība ar 3%, iekšlietas ar 4% un ārlietu joma ar 5%. Reformu nepieciešamību zemkopībā atzinuši 5% uzņēmēju, zinātnē – 7%, valsts ārējā aizsardzībā – 8%.
Par pēdējos četros gados paveikto pozitīvu vērtējumu jeb indeksu, kas tiek aprēķināts, no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru, no uzņēmējiem saņēmušas četras ministrijas – Kultūras ministrija (KM), Aizsardzības ministrija (AM), Iekšlietu ministrija (IeM) un Ārlietu ministrija (ĀM). Pozitīvāko uzņēmēju novērtējumu - 31,6 indeksa punktus saņēmusi KM un tās vadība. Ar 16,5 punktiem tai seko AM, IeM ar 7,2 punktiem un ĀM ar 3,6 punktiem.
Par pārējo ministriju darbu pēdējo četru gadu laikā uzņēmēji ir snieguši vairāk negatīvu nekā pozitīvu vērtējumu un biežāk ir neapmierināti nekā apmierināti.
Viskritiskāko uzņēmēju vērtējumu saņēmusi Veselības ministrija, kuras darbs novērtēts ar -37,8 indeksa punktiem. Tai seko Ekonomikas ministrija ar -33,1 punktu, Tieslietu ministrija ar -28,3 punktiem, Finanšu ministrija ar -28,2 punktiem un Izglītības un zinātnes ministrija ar -23,4 punktiem. Vērtējumu -16,1 punkts par paveikto pēdējo četru gadu laikā saņēmusi Labklājības ministrija, savukārt -11,7 punktus saņēmusi Satiksmes ministrija.
Tuvu pozitīvam vērtējumam jeb -3,3 indeksa punktus par paveikto no uzņēmējiem ir saņēmusi Zemkopības ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas saņēmusi -3 punktus.
“Nodokļu jomā Latvijā, īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst, un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmumu darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,” saka bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Citadele Index" pētījums veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018.gada septembrī, aptaujājot 750 Latvijā strādājošu uzņēmumu vadītājus.
