Pērnais gads zemniekiem ir bijis nevēlamiem pārsteigumiem bagāts - tā „Zemnieku saeimas” kongresu pirmdien atklāja tās priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Pērn no kailsala cieta graudkopji, no Āfrikas cūku mēra – lopkopji, bet vissmagāk cieta piensaimnieki un dārzeņkopji Krievijas embargo dēļ.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) minēja, ka Eiropā pašlaik diskutē par uzlabojumiem piensaimniecībā, taču Latvijā par izaugsmi runāt vēl pāragri.
„Mums šis stāvoklis, kā piensaimnieki un citi klātesošie noteikti zina, nav uzlabojies. Un šodien prognozēt, ka viņš pēc mēneša vai diviem uzlabosies, nav nekāda pamata to pateikt. Bet attiecībā uz piena kvotu - jā, šis jautājums atkal ir dienaskārtībā ielikts. Un šeit varētu būt zināma pretimnākšana. Ja nu gadījumā iznāks, ka mēs pārsniegsim piena kvotu, tad varētu būt tāda pretimnākšana, ka šī soda nauda nav jāsamaksā uzreiz,” sacīja Dūklavs.
Piensaimnieki bez Eiropas atbalsta pašlaik visi ražotu bez jebkādiem ienākumiem. Cenas par litru piena kopš augusta kritušās par 30% jeb līdz 24 centiem litrā. Piena ražotāji nav apmierināti, ka viņiem tiek maksāts krietni mazāk, bet veikali pienu joprojām pārdod pat par eiro litrā. Piensaimnieki prognozē, ka cena par litru varētu pavisam nedaudz pieaugt, iespējams, šomēnes.
Zaudētāji šogad bijuši arī cūkkopji Āfrikas cūku mēra dēļ. Šai nozarei prognozēta neliela izaugsme, kas saistīta ar gaļas pieprasījuma pieaugumu Āzijā.
„Pati Komisija neprognozē nekādus straujus izaugumus. Viņi saka, ka ražošana būs stabila. Patēriņš nesolās pieaugt, eksports pieaugs vienīgi uz Āzijas patēriņa pieauguma rēķina,” saka Zemkopības ministrijas pārstāve Rigonda Krieviņa.
Arī dārzeņu ražotāji izjutuši Krievijas embargo.
Problēmas meklējamas ne tikai zemajās cenās, bet arī faktā, ka arvien vairāk samazinās saražoto dārzeņu apjoms un arī jauniešiem par šo nozari nav sevišķas intereses.
Par to kongresā informēja kooperatīva „Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa: „6.augusts bija rezultāts, kad tika paziņots par Krievijas embargo. Šī tirgus aiztaisīšana ciet nozīmēja ļoti strauju cenu lejupslīdi. Praktiski dārzeņu audzēšana ir 4% no kopējās lauksaimniecības produkcijas, bet tieši dārzeņu nozare ir viena no vissmagāk skartajām nozarēm. Problēma ir tāda, ka dārzeņu nozare tīri cenu samazināšanās dēļ, ekonomisko rādītāju dēļ zaudē pievilcību jauniešu vidū - tieši izglītībā. Mēs dzirdējām sarunas par Bulduriem; gan Latvijas Lauksaimniecības universitātē tieši dārzkopības nozarē paliek no desmit uz pieciem studentiem, kas ir ļoti maz. Mēs kā ražotāji bažījamies, vai nākotnē būs attiecīgie speciālisti, kas būs gatavi šo nozari kvalitatīvi vadīt.”
Edīte Strazdiņa kongresa laikā arī uzsvēra, ka nepiekrīt „Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa teiktajam šorīt Latvijas Televīzijā par veikalu tīklu nevēlēšanos tirgot vietējo preci. Sadarbība ar veikaliem ir, citādāk ir ar pircējiem, jo ne katrs par vietējo preci ir gatavs maksāt vairāk. Pašlaik Latvijas dārzeņi ir atgriezušies skolu un bērnudārzu pārtikas piedāvājumā, kas ir pozitīva tendence.
Dienas beigās notika arī „Zemnieku saeimas” valdes vēlēšanas. Ar vienprātību atkārtoti tika ievēlēts pašreizējais priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Līdzšinējā valdē ievēlēti divi jauni pārstāvji.
