Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Francijā atkal ieplūst ārzemju tūristi

Panorāma

Bezdarbs nedaudz samazinās

Pēc Lietuvas sūdzības izmeklēs AST elektrības tirdzniecību ar Krieviju

Pēc Lietuvas sūdzības izmeklēs «Augstsprieguma tīkla» elektrības tirdzniecību ar Krieviju

Lietuvas un Latvijas amatpersonas pārrunāja elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju, par ko abām valstīm ir domstarpības. Lietuvas ieskatā pēc Astravjecas atomelektrostacijas boikota elektrības tirdzniecība ar valstīm ārpus Eiropas Savienības joprojām nav pietiekami ierobežota. Lietuvas pārvades operators arī lūdzis izmeklēt, vai Latvijas operators nav pieļāvis kādus pārkāpumus tirdzniecībā ar Krieviju.

Pēc Astravjecas atomelektrostacijas atvēršanas Baltijas valstis vairs nepērk elektrību no Baltkrievijas. Elektrības tirdzniecības punkts ir pārcelts no Lietuvas–Baltkrievijas robežas uz Latvijas–Krievijas robežu.

Tomēr Lietuva nav piekritusi principiem, pēc kādiem tirdzniecība ar trešajām valstīm turpinās.

Tagad Lietuvas pārvades operators “Litgrid” prasījis elektroenerģijas biržai “Nord Pool” izmeklēt, vai Latvijas pārvades operators “Augstsprieguma tīkls” strādā godīgi.

“Litgrid” norādīja:
“Mūsu prasījums “Nord Pool” būtībā sastāv no apgalvojuma, ka Latvijas pārvades operators “Augstsprieguma tīkls” nodrošina lielāku tirdzniecības jaudu ar Krieviju, nekā tam patiesībā pieder. “Augstsprieguma tīkla” rīcībā ir jauda 320 megavatu apmērā, savukārt tirdzniecībai nodrošinātā jauda ir 970 megavati. Tas nozīmē, ka “Augstsprieguma tīkls” tirdzniecībai izmanto jaudas, kas pieder Lietuvai, nevis Latvijai.”

“Litgrid” norāda, ka elektrība, ko Latvija iepērk no Krievijas, patiesībā nonāk Lietuvā pa Lietuvas–Baltkrievijas starpsavienojumu, kaut gan “uz papīra” tiekot izmantots Lietuvas–Latvijas starpsavienojums. Rezultātā ciešot Lietuvas patērētājs.

To, vai “Augstsprieguma tīkls” veicis kādus pārkāpumus, izmeklēs Baltijas valstu regulatori.

“Diemžēl tas ir nonācis jau procesuālā dienas kārtībā, kur “Nord Pool Spot” biržas pienākums bija vērsties pie regulatoriem, kā rezultātā regulatori uzsāks šī jautājuma izvērtēšanu jeb izmeklēšanu par to, vai nav kaut kādā veidā manipulēts ar tirgu,” pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) loceklis Gatis Ābele.

Tikmēr “Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis Gatis Junghāns pārmetumus noraidīja un uzsvēra, ka Baltijas valstis, Krievija un Baltkrievija atrodas vienotā elektroapgādes sistēmā. Kamēr tas tā būs, elektrība no Baltkrievijas uz Lietuvu plūdīs atbilstoši fizikas likumiem, kaut gan komerciāli darījumi ar Baltkrieviju nenotiek. Savukārt tirdzniecības kapacitātes aprēķinā iekļautas ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas līnijas.

“Un šis līniju komplekss dod lielāku jaudu. Tā nav jauna pieeja. Tā ir ilgus gadus piemērota pieeja, kādu to arī caurlaides spēju aprēķinā piemēroja Lietuvas pārvades operators, kad tirdzniecība notika uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas,” sacīja Junghāns.

Ābele no SPRK norādīja, ka domstarpības ar Lietuvu galvenokārt veidojas tāpēc, ka Baltijas valstis tā arī nav spējušas vienoties par elektrības tirdzniecības metodiku, kuras mērķis ir nepieļaut Baltkrievijā ražotās elektroenerģijas pirkšanu. “Tikai Latvija un Igaunija ir akceptējusi un apstiprinājusi šo metodiku, un pagaidām Lietuva to nav izdarījusi. Tas rada nesaprašanos un dažādu interpretāciju,” skaidroja Ābele.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā norādīja, ka

gadījumā, ja Baltijas valstis pārtrauktu elektrības importu no Krievijas, elektrības cena kāptu, turklāt biežāk būtu cenu pīķi.

KONTEKSTS:

Elektrības ražošana Astravjecas atomelektrostacijā sākta pērn 3. novembrī. Lietuva un pārējās Baltijas valstis uzskata staciju par bīstamu, it īpaši ņemot vērā, ka tā atrodas tikai 50 km attālumā no Viļņas.

Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, pieprasot apturēt Astravjecas AES ekspluatāciju. EP deputāti uzskata, ka Astravjecas AES ir “Baltkrievijas un Krievijas ģeopolitisks projekts, kura būvēšana un nākotnes darbība ir iespējams drauds Eiropas Savienības dalībvalstu drošībai, veselībai un vides aizsardzībai”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt