"Vienotība": Dabasgāzes tirgū būtu jāatjauno valsts ietekme
Ņemot vērā apjomīgās pārmaiņas reģionālajā dabasgāzes tirgū, kuras ir ietekmējušas gan privāto investoru, gan arī kaimiņvalstu aktivitātes, nebūtu pamatoti apgalvot, ka dabasgāzes sektora attīstība ir tikai mūsu nākamās Saeimas politiķu rokās. Tomēr politiķu vīzija par to, kādā virzienā nākotnē būtu jāvirzās nozares attīstībai, ir nozīmīgs signāls arī tirgus dalībniekiem un kaimiņvalstīm par to, ar kādiem soļiem no Latvijas puses ir pamats rēķināties, politisko ietekmi saglabājot vai iegūstot vienam vai otram politiskajam spēkam. Šajā Saeimas sasaukuma enerģētikas nozari pārvaldīja Reformu partija, kuras politiķi nākamajā Saeimā startēs jau partijas „Vienotība” sarakstā. „Vienotības” pārstāvis,
Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš uzskata, ka Latvijas dabasgāzes tirgum nākamajos gados vēlamais attīstības scenārijs būtu valsts ietekmes atjaunošana tajā ar pēc iespējas mazākiem ieguldījumiem.
Viņš paskaidro, ka no partijas viedokļa tālākā rīcība ir jāpakārto nozīmīgākajam mērķim - ietekmes Inčukalna gāzes krātuvi nostiprināšanai, bet neuzņemas prognozēt, vai šī mērķa sasniegšanai ir lietderīgi iegādāties arī uzņēmuma „Latvijas gāze” akcijas.
„Ja mēs runājam par stratēģisko un enerģētisko drošību, tad mūsu interesēs ir kontroli vienā vai otrā veidā iegūt. Tas, protams, tā ir, un šeit ir jāņem vārā divi aspekti – viens ir Inčukalna [krātuves] piederības jautājums: vai mēs pilnīgi un skaidri zinām, ka nevienam pretenzijas uz Inčukalna dabasgāzes krātuvi. Otrs – nodrošināt to, lai citi ne mūsu pirmpirkuma tiesību neizmantošanas rezultātā, piemēram, nepalielinātu gāzes tarifus,” norāda Ozoliņš.
NA: Baltijas energotigus atslēga ir Inčukalns
Savukārt visprecīzāko vēlamo dabasgāzes tirgus attīstības scenāriju ir formulējusi Nacionālā apvienība (NA), kuras premjera kandidāts Roberts Zīle uzskata -
ja Latvijai nav citu iespēju iegūt ietekmi Inčukalna krātuvē, tai ir jācenšas iegūt akciju vairākums „Latvijas gāzē”. Inčukalns, viņaprāt, ir atslēga tam, kas notiks ar Baltijas energotirgu.
Zīle atzinīgi vērtē Lietuvas izvēlēto dabasgāzes attīstības scenāriju, vienlaikus ar bažām atzīstot, ka Latvijas valdības rīcībā līdz šim, šķiet, stratēģiska skatījuma ir pietrūcis, īpaši jau Ekonomikas ministrijā.
ZZS un "Saskaņa": Jāsakārto enerģētikas likumdošana
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Gatis Ābele uzskata, ka
Latvijas aktivitātēm jau tuvākajā laikā būtu jābūt vērstām uz enerģētikas likumdošanas sakārtošanu, tostarp arī ar likumdošanas palīdzību nodalot dabasgāzes piegādes no infrastruktūras.
Ābele uzskata, ka mazākuma akciju iegāde „Latvijas gāzē”, neveicot arī attiecīgus grozījumus likumdošanā, ir saistīta ar būtisku risku:
„(..) Ir nepieciešama precīzi un jauni likuma grozījumi neatkarīgi no tā, vai valsts izlemj iet iekšā šo akciju pirkšanā. Ja skatāmies, kādu situāciju radītu šādi grozījumi, tad faktiski visiem šobrīd akciju turētājiem būtu pienākums atsavināt šis kapitāldaļas, un tad jau valsts varētu vērtēt, vai viņa izmanto un jau iegūst vairākumu, vai veidotos kāds cits modelis, neatkarīgs no Krievijas gāzes kompānijām.”
Savukārt partijas „Saskaņa” pārstāvis Ivars Zariņš uzsver, ka šobrīd Latvijai būtu jāatturas no apjomīgu investīciju veikšanas nozarē, piemēram, iegādājoties „Latvijas gāzes” akcijas, jo Latvijai nozīmīgos mērķus ir iespējams sasniegt, arī uzlabojot likumdošanu un stiprinot nozares regulējumu.
Zariņš arī uzskata, ka šobrīd ir pāragri runāt par enerģētikas nozares attīstības vīzijām, jo vispirms politiķiem un enerģētiķiem būtu nepieciešams sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par to, kas ir nozares prioritātes:
„20 gados ministrijai, kurā ir speciālisti un eksperti, būtu bijis jāsagatavo tas, bet nav izdarīts. Ko es redzu, pirmkārt, vajag sākt ar to, ka mums beidzot jānodefinē enerģētikas stratēģija, mērķi. Apsēžamies, kopīgi izrunājam. Jāsaprot, ka enerģētika ir trīs savstarpēji pretrunīgas lietas, par kurām jādomā; tās ir izmaksas, vides aspekts un galvenais – drošuma aspekts. Mums jāvienojas, kas ir šo trīs faktoru balanss.”
NSL: Alternatīvām jābūt samērojamām ar Latvijas tautsaimniecības iespējām.
Iespējamās Saeimas jaunpienācējas, partijas „No sirds Latvijai” (NSL) pārstāvis Viktors Lelis uzsver, ka kopumā par nozares prioritāti partija uzskata starpsavienojumu veidošanu ar kaimiņvalstīm gan gāzes, gan elektroenerģētikas nozarē.
„Jo vairāk būs dažāda veida strapsavienojumi un alternatīvas, jo tas atbalstāmi. Jautājums par izmaksām. Mūsu partija vienmēr būs gatava atbalstīt jebkura veida alternatīvu, kas nebūs utopiska, bet reāla, jo mums jāpatur prātā, cik viens vai otrs projekts maksās un kas par to maksās.”
Lelis uzsver, ka partija principā ir gatava atbalstīt jebkuru enerģētikas nozares iespējamo attīstības scenāriju, vienlaikus gan ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus - projektam ir jābūt samērojamam ar Latvijas tautsaimniecības iespējām.
Jāpiebilst, ka politisko partiju publicētajās programmās enerģētikas nozares jautājumiem veltīts visai maz uzmanības, un kopumā partiju ieceres par nozares attīstību ir bijušas ļoti līdzīgas.
Neviena no partijām savā programmā nav formulējusi konkrētas vēlmes attiecībā uz enerģētikas nozares attīstību, un ir iztikušas vien ar pēdējos gados pierastajām frāzēm par nepieciešamību stiprināt enerģētisko neatkarību un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
