Šādas atziņas izskanēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pirmdien rīkotajā seminārā uzņēmējiem par pārtikas ražotāju iespējām ārvalstu tirgos pēc Krievijas noteiktā embargo.
LIAA pārstāve Iveta Strupkāja Latvijas Radio pastāstīja, ka uzņēmēju interese par Krievijas tirgu nav mazinājusies, neskatoties uz risku. No Krievijas veikalu plauktiem pazuda daļa produktu no Eiropas - gaļa, zivis, piena produkti, un lielākie zaudētāji embargo dēļ ir Polija un Lietuva. Taču tirgū vieta nepaliek tukša, jo nāk citi piegādātāji - no Ķīnas, Turcijas, Brazīlijas, Argentīnas, Marokas.
„Protams, ir pazudusi liela daļa produktu, kas nāca no Eiropas, lielākie zaudētāji tirgū ir Polija un Lietuva. Latvijai zaudējums ir 4,5% no kopējā eksporta. Vieta tukša nepaliek, nāk vietā citi piegādātāji un šajā gadījumā tie ir Ķīna, Turcija, Brazīlija, Argentīna, Maroka. Tāpat septembra vidū notika starptautiska pārtikas izstāde „Worldfood Moscow”, kur bija lieli stendi Ēģiptei, Apvienotajiem Arābu emirātiem un valstīm, kuras iepriekš nepiedalījās,” skaidroja Strupkaja.
Piemēram, septembrī notikušajā pārtikas ražotāju izstādē Maskavā piedalījās arī Ēģipte un Apvienotie Arābu Emirāti – valstis, kuras iepriekš nav piedalījušas šādos pasākumos Krievijā.
Tikmēr eksperti secina, ka arī Krievijas pārtikas uzpircēji nav zaudējuši interesi par Latvijas produktiem, kurus neietekmē embargo - zivju konserviem, saldējumu, saldumiem, alkoholu. Eksperte gan uzsver, ka reālo situāciju Krievijas tirgū rādīs šī gada beigas.
Savukārt investīciju aģentūras pārstāve Lielbritānijā Alise Pīka, norādīja, ka arī par šo tirgu Latvijas uzņēmējiem ir interese, un aprīlī atsevišķi pārtikas ražotāji piedalīsies izstādē Londonā.
„Mums interesējošie tālie tirgi varētu būt Ķīna, kur gan vajadzīgs apjoms, ko Latvija uzreiz nevar iedot, tur vajag laiku, lai pārorientētos, dotu investīcijas un kāpinātu ražošanu, iespējams apvienojoties vairākiem piena uzņēmumiem. Tāpat Gruzijas, Kazahstānas un Azerbaidžānas tirgi attīstās, un uz tiem mēs strādājam, bet reālo rezultātu varēs redzēt tikai pēc pusgada vai pat gada,” saka Pīka.
„Mums interesējošie tālie tirgi varētu būt Ķīna, kur gan vajadzīgs apjoms, ko Latvija uzreiz nevar iedot, tur vajag laiku, lai pārorientētos, dotu investīcijas un kāpinātu ražošanu, iespējams apvienojoties vairākiem piena uzņēmumiem. Tāpat Gruzijas, Kazahstānas un Azerbaidžānas tirgi attīstās, un uz tiem mēs strādājam, bet reālo rezultātu varēs redzēt tikai pēc pusgada vai pat gada,” saka Pīka.
Uzņēmēji gan dzīvo neziņā par sankciju pārtraukšanu vai gluži pretēji turpinājumu. Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure gan secina, ka ietekme uz industriju nav tik liela kā sākotnēji šķitis, jo uzņēmēji aktīvi strādā ar pārorientēšanos. Tiesa gan tirgus nomainīšanai ir nepieciešams laiks un arī citas sankcijās cietušās valstis rada sīvu konkurenci tirgus kanālu meklējumos, īpaši Baltkrievijā.
Tālie tirgi, piemēram, Ķīna, ir liela izdevība, taču šādam tirgum nepieciešami arī lieli ražošanas apjomi, kurus Latvijas uzņēmumi ne vienmēr var uzreiz piedāvāt, tam ir jāpārorientējas, jāattīsta ražošana.
Pēc Krimas aneksijas martā Eiropas Savienība un ASV ieviesa sankcijas pret augsti stāvošajām Krievijas amatpersonām, kuras saistīja ar Krimas aneksiju. Aprīļa sākumā noteikti finanšu operāciju ierobežojumi vairākiem Krievijas ierēdņiem. Vasaras sākumā, atbildot uz notikumiem Austrumukrainā, kur ukraiņu spēki un prokrieviskie separātisti cīnījās par Donbasa reģioniem, rietumvalstis paplašināja „melno sarakstu”, aizliedzot iebraukšanu un iesaldējot aktīvus vēl vairākām Krievijas amatpersonām.
Jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 notriekšanas virs Donbasa teritorijas rietumvalstis ieviesa arī sankcijas pret Krievijas finanšu, naftas industrijas un militāras rūpniecības kompānijām. Ieviests arī embargo visiem Krimas produktiem. Augusta sākumā Krievija atbildēja, nosakot embargo pārtikas produktiem no ES valstīm.
Septembra vidū pret Krieviju ir noteiktas jaunas stingrākas sankcijas, liedzot pieeju kapitāla tirgiem, stiprinot sankcijas pret naftas un militāro industriju, paplašinot arī sankcijas pret fiziskajām personām.
