Lēmums atlikts līdz decembri, jo demisionējusī valdība nevar spriest par tik svarīgiem stratēģiskiem jautājumiem, žurnālistiem pēc valdības sēdes, kurā izskatīja abu uzņēmumu likteni, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija). Turklāt uzņēmumu apvienošanai vai daļējai saplūšanai nepieciešams papildus izvērtējums, ar ko nodarbosies Ekonomikas ministrija.
Valdība slēgtajā sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu, kurā tiek vērtēti dažādi modeļi LMT un "Lattelecom" ciešākai sinerģijai, lai uzņēmumu attīstības stratēģijas būtu saskaņotas un tiktu veicināts to daļu vērtības pieaugums un turpmāka attīstība, valstij saglabājot izšķirošo ietekmi uzņēmumos.
Neskatoties uz to, ka interesi par iespēju iegādāties „Lattelecom” akcijas ir izrādījis Krievijas holdings „AFK Sistema”, šobrīd valdība neuzskata par lietderīgu akcijas pārdot, un tā vietā vērtēs iespēju apvienot uzņēmumus vai arī veicināt to ciešāku sadarbību.
Pavļuts pastāstīja, ka attiecībā uz uzņēmumu ar valsts kapitāla daļām - „Lattelecom” un LMT - turpmāko pārvaldību, tika lemts un pieņemts zināšanai par darba grupas divu gadu darbu.
„Mēs ziņojām, ka trīs ministru darba grupa varbūt novirzījās no kursa, ar kuru bija strādājušas iepriekšējās darba grupas, jo tās nodarbojās ar privatizāciju. Darba grupa manā vadībā nodarbojās nevis ar privatizāciju, jo tai šobrīd, mēs uzskatām, nav pamata , bet gan ar kapitāldaļu vērtības palielināšanu. Tur ir dažādi varianti kā to darīt, bet viens, acīmredzamais variants ir tāds, ka šiem abiem uzņēmumiem, kuriem ir viens īpašnieks, vajadzētu atrast veidus, kā ciešāk sadarboties,” klāstīja Pavļuts.
Aģentūra LETA vēstīja, ka "Lattelecom" valde un padome vasaras beigās izvirzīja ideju par iespējamu apvienošanos ar LMT, lai pārtrauktu abu uzņēmumu vērtības samazināšanos un izmantotu pakalpojumu sniegšanas un administratīvo resursu sadarbības sinerģiju. Šī ideja tagad apspriesta trīs ministru – ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, finanšu ministra Andra Vilka un satiksmes ministra Anrija Matīsa – darba grupā, kas sākotnēji dibināta, lai nodarbotos ar abu telekomunikāciju uzņēmumu privatizācijas jautājumu. Darba grupa gatavoja valdībai ziņojumu par veidiem, kas uzlabotu "Lattelecom" un LMT pārvaldību, tostarp uzņēmumu apvienošanu.
"Lattelecom" dibināts 1992. gadā kā valsts uzņēmums. 1994. gadā tas pārtapa par SIA "Lattelekom" un par uzņēmuma īpašnieku (49%) kļuva Dānijā reģistrētais "Tilts Communication", kas tobrīd piederēja Somijas "Sonera", britu "Cable&Wireless" un Latvijas valstij (51%). 1998. gadā "Sonera" iegādājās "Cable&Wireless" daļas, un 2002. gadā "Sonera" apvienojās ar zviedru "Telia", veidojot tagadējo "Lattelecom" 49% līdzīpašnieku "TeliaSonera".
"Latvijas Mobilais telefons" (LMT) dibināts 1992. gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma pieder zviedru "TeliaSonera", 23% – "Lattelecom", 23% – Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) un 5% – Latvijas valstij.
