Panamas skandālā īpaša uzmanība pievēršama politiķu aktivitātēm
“Panamas dokumentu” skandāla kontekstā īpaša uzmanība būtu pievēršama tieši valsts amatpersonu un politiķu īpašumiem ārzonās, jo tieši šāda dalība ir saistīta ar augstāko korupcijas risku – šādus secinājumus, vērtējot to, ka atklātībā nonākuši vairāki Latvijas uzņēmēju un arī atsevišķi politiķu vārdi, pauž eksperti.
Lai gan vairākumā gadījumu ārzonas jeb ofšori tiek veidoti nelikumīgu jeb vismaz neētisku mērķu īstenošanai, piemēram, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, saistību izpildes vai arī koruptīvu darījumu veikšanai, pats ārzonas uzņēmuma piederības fakts nedod pamatu apsūdzēt uzņēmēju nelikumīgā rīcībā, jo šādai rīcībai atsevišķos gadījumos var būt arī pieņemams pamatojums.
Tomēr sabiedrības par atklātību “Delna” direktora Jāņa Volberta teiktais liecina, ka politiķu un amatpersonu gadījumā īpašumu slēpšanu ārzonās ir pamats vērtēt ievērojami bargāk, jo šajos gadījumos koruptīvu darījumu risks ir sevišķi augsts.
Viņš atgādināja, ka spilgtākais piemēr ir Islandes premjera skandāls – viņš bija spiests atkāpties no amata, kad viņa vārds parādījās saistībā ar “Panamas dokumentiem”.
Līdzīgi kā daudzi citi eksperti, arī “Delna” ir pārliecināta, ka viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem cīņai pret nelikumīgiem darījumiem ārzonā ir labumu guvēja reģistra izveide.
Jānis Volberts uzsver, ka prasība atklāt patiesā labuma guvējus uzņēmumos pirmkārt būtu jāievieš valsts iepirkumos, un šādas prasības ieviešana būtiski varētu palīdzēt arī politiķu korupcijas ierobežošanā.
Viens risinājums, ko iesaka arī starptautiskie eksperti, ir, piemēram, noteikt prasību valsts iepirkumos atklāt pieteicēja patiesā labuma guvēju vārdus, kas biežāk ir īpašnieki.
Savukārt uzņēmumu gadījumā, pēc ekspertu teiktā, lai spriestu par iespējamajiem pārkāpumiem, ir jāvērtē ne tikai paša ārzonas uzņēmuma eksistences fakts, bet arī šī uzņēmuma veikto darījumu saturs. Bankas DNB analītiķis Pēteris Strautiņš iepriekš Latvijas Radio uzsvēra, ka jāvērtē un jāņem vērā arī dažādu valstu likumdošanas atšķirības.
Pretstatā gadījumiem, kad ārzonu uzņēmumi kalpo nelikumīgu vai neētiski mērķu sasniegšanai, ekspertu skatījumā ir iespējami arī gadījumi, kad noteiktos darījumos uzņēmēja vēlme slēpt patieso darījuma labuma guvēju tomēr ir pamatota – tam kā piemēru var minēt investora nevēlēšanos konkurences apsvērumu dēļ priekšlaicīgi atklāt savus nodomus par plānoto darbību kādas konkrētas valsts tirgū.
Iesaistīsies arī Latvijas “naudas atmazgāšanas” apkarotāji
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests sācis interesēties par “Panamas dokumentos” minētajām iestādēm, kas saistītas ar Latviju.
Dienesta vadītājs Viesturs Burkāns norāda - lai oficiālās iestādes varētu izmantot “Panamas dokumentu” izgaismoto informāciju, tā jāiegūst arī legālā ceļā.
“Veicam informācijas pieprasījumus gan šeit Latvijā, gan ārvalstīs dažādām institūcijām un iestādēm, galvenokārt, lai iegūtu legālā ceļā informāciju. Ir ļoti lielas cerības informāciju saņemt, ja tāda ir viņu rīcībā, to es šobrīd nevaru pateikt,” medijiem pauda Burkāns.
Kopumā dienests plāno izsūtīt informācijas pieprasījumus vairākiem desmitiem iestāžu. Valsts ieņēmumu dienests savukārt paziņojis, ka “Panamas dokumentu” izvērtēšanā sadarbosies ar Eiropolu un aicinās arī Latvijas žurnālistus, kuriem ir pieeja dokumentiem, tos nodot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā.
Panama vērtēs ārzonas statusa izmantošanas praksi
Arī vairāku valstu tiesībsargājošie dienesti jau sākuši izmeklēšanu par savu pilsoņu izmantotajiem ārzonu uzņēmumiem, kas atklāti pēc tā sauktā Panamas dokumentu skandāla. Stingrus pasākumus pret nodokļu paradīzēm un to izmantotājiem sola arī Eiropas Komisija.
Savukārt Panamas valdība dibinās starptautisku komisiju, lai izvērtētu pašreizējo beznodokļu un zemo nodokļu teritoriju izmantošanas praksi.
''Panams dokumentu'' sniegtās ziņas grasās izmantot ASV finanšu izlūkošanas dienests jeb Ārvalstu aktīvu kontroles nodaļa. Tā plāno salīdzināt "Panamas dokumentus" ar Krievijai noteikto starptautisko sankciju sarakstu, lai noskaidrotu personas, kas varētu būt palīdzējušas šīs sankcijas apiet.
Kontroli un pārbaudes gan par konkrētiem gadījumiem, gan normatīvo aktu ievērošanu kopumā sola arī Eiropas Komisija.
"Šīs nedēļas atklāsmes manī rada sašutumu un dusmas. Mēs vēl nezinām, cik daudz no šīm aktivitātēm bija nelikumīgas, bet daudzas no tām, nepārprotami ir amorālas, neētiskas, vienā vārdā sakot - nepieņemamas,” pauž eirokomisārs ekonomikas un finanšu jautājumos Pjērs Moskovisi.
“Milzu summas ir gājušas caur atsevišķu jurisdikciju kompānijām, un tās nav sadarbojušās ar mums. Tādas jurisdikcijas ir atzīstamas par nodokļu paradīzēm. Mēs atsvaidzināsim šo zonu “melno sarakstu” un noteiksim pret tām jaunas sankcijas, ja tās atteiksies mainīties,” pauda komisārs.
Savukārt Panamas prezidents Huans Karloss Varela paziņoja, ka “Panama vēlas, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka šī situācija, ko kļūdaini sauc par “Panamas dokumentiem” nav problēma mūsu valstī, bet daudzās valstīs pasaulē, kuru juridiskās un finanšu struktūras joprojām ir neaizsargātas, un tās izmanto tādā veidā, kas nesekmē vairuma iedzīvotāju labklājību”.
“Panamas valdība izveidos neatkarīgu komiteju, kurā būs mūsu un starptautiskie eksperti. Tie novērtēs mūsu standarta praksi un ierosinās pasākumus, ar kuriem mēs varam dalīties ar citām valstīm pasaulē, lai stiprinātu pārredzamību finanšu sistēmā,” pauda Panamas prezidents.
Latvijas pieredze: uzņēmumi nelabprāt atklāj ofšoru īpašniekus
No nākamā gada vidus Eiropas Savienībā ir plānots ieviest patiesā labuma guvēju reģistru, kas tiesībsargājošajām iestādēm un nodokļu dienestiem dotu iespēju uzzināt, kas slēpjas aiz ārzonās jeb ofšoros reģistrētām kompānijām. Tomēr Latvijas pieredze liek domāt, ka šis nebūs efektīvs veids, kā izskaust slēpšanos ārzonās.
Pēc tā dēvēto „Panamas dokumentu” nonākšanas atklātībā ofšoru problēma nonākusi uzmanības degpunktā, taču Eiropas Savienība jau vairākus gadus meklē veidus, kā ierobežot slēpšanos aiz ofšoros reģistrētām kompānijām. Jau pirms diviem gadiem Eiropas Parlaments atbalstīja direktīvu, kas paredz, ka no nākamā gada vidus Eiropas Savienībā jāizveido patiesā labuma guvēju reģistrs.
Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (“Vienotība”), kurš bija viens no šīs direktīvas virzītājiem, stāstīja, ka 2015. gada jūnijā stājās spēkā direktīva pret naudas atmazgāšanu, kurā iestrādāja viņa priekšlikumu izveidot visā Eiropas Savienībā patiesā labuma guvēju reģistru, “lai nebūtu vairs iespējams Eiropas Savienības ietvaros banku sistēmā atvērt vai turēt banku kontu, par kuru bankai nebūtu skaidras pārliecības par to, kurš indivīds stāv aiz katra atsevišķā konta”.
“Direktīvai jāstājas spēkā līdz 2017. gada jūnijam. Tā doma ir, ka naudai, kas virzās caur Eiropas bankām, ir jābūt skaidrai izcelsmei un tajā skaitā, lai ieņēmumu dienests varētu konstatēt, vai ir nomaksāti nodokļi,” skaidroja Kariņš.
Kariņš atzina, ka tādām valstīm kā Panama nav pienākuma ieviest Eiropas Savienības pieņemtās normas, kas vērstas pret naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, taču Briselei, protams, būtu instrumenti, kā to panākt.
„Panama, protams, nav Eiropas Savienībā, bet Eiropai ir ļoti jūtamas sviras, kā ietekmēt Panamas likumdevējus, lai viņi pielāgo savu pret naudas atmazgāšanu vērsto likumdošanu mūsu normām. Mēs varam kā tirdzniecības bloks vērst sankcijas pret Panamu, lai viņi justos spiesti mainīt savu rīcību,” stāstīja Kariņš.
Jāņem gan vērā, ka Panama ir tikai viena no valstīm, kuras piedāvā šādus pakalpojumus.
„Ko Panamas gadījums mums parāda, ir - ka tas izaicinājums vai problēma ir globāla, jo runa ir par sabiedrības apzagšanu. Diemžēl ir tās noslēpumainības zonas, kā tās varētu nosaukt, jo tās ir zonas, kur neviens neprasa, no kurienes nāk nauda un vai par to ir nomaksāti nodokļi. Panama diemžēl ir tikai viena no šīm zonām. Panama nav vienīgais grēkāzis pasaulē, bet te runa ir par sistēmu, ko tādas valstis kā Panama ir izmantojušas, lai gūtu pašas sev kaut kādu labumu, piedāvājot noziedzniekiem izvairīties no likuma,” uzsvēra deputāts.
Latvijas pieredze liecina, ka patiesā labuma guvēju reģistra izveide nebūt nenodrošina ofšoru jeb ārzonu atvēršanu. Latvijā prasība deklarēt patiesā labuma guvējus ir spēkā jau vairākus gadus, tomēr reāli to izpildījusi vien daļa uzņēmumu, kuru kapitāldaļas pieder ofšoros reģistrētām kompānijām.
2011. gadā, tas ir, pēc normas ieviešanas, patiesā labuma guvējus deklarēja 157 uzņēmumi, bet 2012. gadā – 82 uzņēmumi. Pēdējos trīs gados patiesā labuma guvējus deklarējušo uzņēmumu skaits nesasniedz pat 20 uzņēmumus gadā, piemēram, aizvadītājā gadā tos deklarējuši vien 13 uzņēmumi, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija. Tomēr uzņēmumu, kuros ir pārstāvēts ārzonās reģistrētu kompāniju kapitāls, ir daudz vairāk.
