ĪSUMĀ:
- Direktīva tapa kā atbildes solis pēc Panamas dokumentu skandāla.
- Ar tās palīdzību bija plānots noskaidrot, kuras kompānijas pārvieto savas ražotnes un adreses uz valstīm ar zemāku nodokļu slogu.
- Taču pret direktīvu iestājās 12 ES valstis, tostarp Latvija.
- “Transparency International”: ES valstis ar šo balsojumu uzņēmumu intereses nostāda augstāk par iedzīvotāju interesēm.
Pirms vairāk nekā trijiem gadiem, kad atklātībā nonāca tā dēvētie Panamas dokumenti un sabiedrība uzzināja par daudzu lielo kompāniju izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, Eiropas Komisija deva solījumu šo lietu sakārtot.
Tieši tāpēc tika piedāvāta jauna direktīva, kuras mērķis bija pieprasīt daudznacionālajām kompānijām atklāt, cik lielu peļņu tās ir guvušas katrā no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm un cik lielus nodokļus par to ir samaksājušas. Iniciatīvas izstrādātāji aprēķinājuši, ka, izmantojot izdevīgākus nodokļu režīmus dažādās valstīs, lielās kompānijas ik gadu nodokļos nesamaksā aptuveni 500 miljardus ASV dolāru.
Šī problēma pastāv arī Eiropas Savienības iekšienē, jo daudzi no uzņēmumiem ir izlēmuši aiziet no valstīm ar augstākiem nodokļiem, piemēram, Lielbritānijas, Francijas vai Vācijas, pārceļot savus uzņēmumus vai vismaz to juridiskās adreses uz zemāku nodokļu vai beznodokļu zonām, piemēram, Luksemburgu, Maltu vai Īriju. Jaunā direktīva uzliktu par pienākumu ik gadu sniegt šādas atskaites visiem uzņēmumiem, kuru gadskārtējais apgrozījums pārsniedz 750 miljonus dolāru.
Parasti kā piemērs tiek minēts viens no pasaulē lielākajiem uzņēmumiem “Amazon”, kas, piemēram, Lielbritānijā pārdod preces par gandrīz 10 miljardiem sterliņu mārciņu, taču peļņā norāda tikai 75 miljonus. Lielbritānijas preču tirdzniecība notiek caur Luksemburgu. Šī iemesla dēļ “Amazon” Lielbritānijas atzars par gadu nomaksājis vien 14 miljonu mārciņu lielu ienākumu nodokli.
Šajā nedēļā notika balsojums par jaunās direktīvas piedāvājumu, un šī faktiski bija pirmā reize, kad šis dokuments tika apspriests nevis tehniskā, bet politiskā līmenī. Rezultātā šo piedāvājumu noraidīja 12 valstis dalībvalstis – Īrija, Luksemburga, Malta, Kipra, Slovēnija, Igaunija, Austrija, Čehija, Ungārija, Horvātija un arī Latvija.
Kā norāda britu izdevums “The Guardian”, daudzas no šīm valstīm ir pazīstamas ar saviem zemo nodokļu režīmiem un ir ieinteresētas dot pajumti pasaules lielākajām kompānijām, tostarp “Apple”, “Facebook”, “Microsoft”, “Google”, “Oracle” un citām.
Nedaudz ar atšķirīgu motivāciju ir balsojusi Zviedrija, kas bažījas, ka jaunā direktīva varētu vājināt jau tā augstos Zviedrijas standartus un maksājumu caurskatāmību. Lielbritānija balsojumā atturējās, aizbildinoties ar drīzumā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Sašutumu par šādu balsojumu paudusi globālās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” pārstāve Elena Gaita. Viņa paudusi nožēlu, ka dalībvalstis kārtējo reizi ir nostādījušas uzņēmumu intereses augstāk par savu iedzīvotāju interesēm. Elena Gaita arī uzsvērusi, ka visā Eiropas Savienībā iedzīvotāji ir neapmierināti ar multinacionālo kompāniju darbību, slēpjot savus nodokļus, turklāt valstu valdības liedzot iedzīvotājiem piekļuvi šai informācijai.
Lai arī Somijas prezidentūra nodokļu caurskatāmību bija izvirzījusi par vienu no savas dienaskārtības galvenajiem jautājumiem, pagaidām nav zināma šīs direktīvas nākotne. “Transparency International” arī paudusi cerību, ka līdzīgi kā Somija uzņēmumu atbildību par prioritāti noteikts arī gaidāmās Horvātijas un Vācijas prezidentūras.
