Ekonomikas eksperti prognozē, ka Zviedrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 1,5%, nevis iepriekš prognozētajiem 1,9%. Valstī turpina samazināties nodarbinātības līmenis, kā arī pirmo reizi pēdējos trīs mēnešos krities rūpniecības produkcijas apjoms. Tā iemesls ir tirdzniecības kari, gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un konflikti Tuvajos Austrumos.
Problēmas rūpniecībā ir arī Īrijā, un saražoto preču apjoms jūnijā, salīdzinot ar maiju, samazinājies par 9%. Savukārt eirozonas valstīs līdz mīnus 13,7 punktiem samazinājies investoru pārliecības indekss. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2014. gada oktobra.