Dalība tajā savulaik atzīta par nākamo svarīgo sasniegumu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Šobrīd Latvija ir finiša taisnē, lai kļūtu par biedru klubā ar dārgu dalības maksu, bet ne sevišķi saprotamiem ieguvumiem.
OECD dēvē par NATO ekonomisko līdzinieci. Tās priekštece dibināta, lai koordinētu ASV finanšu palīdzību karā izpostītajai Eiropai. Tagad par tās galvenajiem mērķiem nosaukti demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanas veicināšana, kā arī valstu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstības sekmēšana globalizācijas kontekstā.
Praksē tas nozīmē, ka OECD eksperti pēta savu dalībvalstu tautsaimniecību un pārvaldes sistēmu dažādus salīdzinājumus. Bieži vien dalība OECD tiek minēta kā kvalitātes zīme valsts ekonomikai. Ja ņem vērā, ka tajā ietilpst ASV, Japāna, Vācija, Francija un Skandināvijas valstis, šim apgalvojumam var piekrist. Taču OECD ietilpst arī Grieķija, Meksika un citas valstis, kas smagi cieta krīzēs.
Eksperti norāda, ka dalība automātiski negarantē panākumus. „Viss atkarīgs no tā, kāds mērķis ir valdībai: vai viņa vēlas būt visu tabulu apakšgalā, vai izmantot to kā bonusu,” saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Par spīti atsevišķu biedru neveiksmēm OECD zīmols arvien ir spēcīgs, un gribētāju tajā iestāties ir vairāk par pretendentiem. Pēdējos gados OECD uzsākusi paplašināšanās kursu, līdz ar Latviju pirms trīs gadiem sarunās uzaicināta arī Kolumbija, bet pērn kopā ar Lietuvu Kostarika.
Ekonomisti iesaka pārvērtēt līdzšinējo darbību organizācijās, kurās, izņemot regulāras dalības maksas un iespējas amatpersonām reizi gadā apmeklēt profila konferenci, citu ieguvumu nav. Šādi ietaupīto naudu cer novirzīt dalībai OECD.
