Šāda cerība vairākkārt izskanēja no dažāda līmeņa Eiropas amatpersonām otrdien Somijas pilsētā Turku notiekošajā Baltijas jūras valstu attīstības forumā, ziņo Latvijas Radio speciālkorespondents Artjoms Konohovs.
Pēc ilgiem gadiem šī ir pirmā reize, kad nav bijis iespējams sarīkot Baltijas jūras valstu padomes valstu vadītāju sanāksmi, jo šajā organizācijā ietilpst arī Krievija.
Krievijas kompānijas “Uralhim” dzelzceļa vagoni ar naftu un degvielu turpina braukt gar veco Turku dzelzceļa depo, kur tagad ir ierīkots konferenču centrs un notiek Baltijas jūras valstu attīstības forums. Tomēr pēdējā laika notikumu dēļ augsta līmeņa Krievijas amatpersonu šajā pasākumā nav, ir tikai Sanktpēterburgas pašvaldības pārstāvji un dažādi uzņēmēji.
Turku pilsētas mērs Aleksis Randels atzīst: “Kaut arī starptautiskā situācija var negatīvi ietekmēt Krievijas un Eiropas Savienības attiecības augstākajā līmenī, sadarbība reģionālā līmenī, iespējams, kļūs arvien svarīgāka.”
Viņš nav vienīgais, kurš piemin sarežģījumus, kas jau pamazām rodas sadarbībā ar Krieviju. Un viena no jomām, kur ne tikai Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, bet arī Somijai un citām valstīm būtu aktīvāk jāstrādā, ir gāze un enerģētika.
To kā vienu no svarīgākajām lietām uzsvēra arī Eiropas Investīciju bankas direktore Anita Fīrstenberga-Luciusa.
Pēc nesenajiem notikumiem Krievijā un Ukrainā enerģētiskā drošība un enerģētiskā neatkarība atkal ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām prioritātēm. Mēs esam runājuši par enerģētiku jau gadiem. Mēs zinām, kādi ir projekti un kas būtu jādara. Bet es paredzu, ka pēdējo laika notikumu dēļ politiskais lēmumu pieņemšanas process beidzot kļūs raitāks,” norāda Fīrstenberga-Luciusa.
Eiropas Investīciju banka jau ir palīdzējusi īstenot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Polijas pilsētā Gdaņskā un arī Lietuvā. Abi termināļi būtiski palielinās sašķidrinātās dabasgāzes importa jaudas Eiropā.
Tomēr Igaunija un Somija joprojām nespēj vienoties, kurā līča krastā būvēt vēl vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Tagad Somijas ekonomikas ministrs Jans Vapāvuori sola, ka vienošanās tiks panākta tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā.
“Protams, tas ir milzīgs projekts, un pašsaprotamu iemeslu dēļ daudzas valstis gribētu, lai tas tiktu realizēts viņu teritorijā. Mēs esam diskutējuši par to ne tikai ar Igaunijas, bet arī ar Latvijas un Lietuvas kolēģiem jau aptuveni gadu. Un tagad notiek ļoti aktīvs sarunu posms. Tādēļ mēs ceram, ka vēl šīs Eiropas Komisijas pilnvaru laikā, tuvākajās nedēļās, mēs nonāksim pie rezultāta,” pauž Vapāvuori.
Pašreizējās Eiropas Komisijas pilnvaras beidzas tikai oktobrī, nevis pēc pāris nedēļām, piebilda Eiropas Savienības reģionālās politikas komisārs Johannes Hāns.
Enerģētika un transports ir jomas, kur Baltijas jūras reģionam būtu jāuzlabo sadarbība. It sevišķi enerģētika mūs šobrīd tiešām satrauc. Tādēļ es ceru, ka tas varētu iedvesmot visas atbildīgās amatpersonas pasteigties ar to ieceru realizāciju, par ko mēs pēc būtības jau esam vienojušies,” mudināja Hāns.
Tā kā Igaunija un Somija nespēj atrast kopīgu valodu, ne tik sen izskanēja iecere par kompromisa variantu: būvēt divus termināļus - vienu Somijā un vienu Igaunijā. Savukārt Latvijas kandidāts uz Eiropas Savienības komisāra amatu Valdis Dombrovskis („Vienotība”) pirms nedēļas Saeimā sacīja, ka, viņaprāt, būtu jāatgriežas pie ieceres būvēt termināli Latvijā, jo pie mums ir Inčukalna gāzes krātuve.
