"Šī brīža situācija ir tāda, ka ir nozīmēta augstākā tiesa šī gada 30. un 31. oktobrī sakarā ar, pēc Norvēģijas uzskatiem, zvejas noteikumu pārkāpumiem. Kopējā nostāja ir tāda, ka, tieši pateicoties Parīzes līguma 1920. gada noteikumiem, valstīm, kas ir pievienojušās šim līgumam, un Latvija ir to izdarījusi 2016.gadā, ir tiesības doties un zvejot, tātad piedalīties to objektu zvejā, kurus zvejo arī norvēģi. Norvēģi šajos ūdeņos zvejo sniega krabjus, līdz ar to automātiski visām citām valstīm, kas pievienojušās, arī ir līdzīgas tiesības.
Norvēģi ļoti interesanti interpretē šīs te normas un šīs te jūras tiesības.
Daļā jautājumu viņi uzskata, ka ir jāņem vērā šīs te modernās tiesības, kas parādās valstīm, kurām ir pieeja jūrām un citos punktos, kur tas viņiem nav izdevīgi, viņi pilnīgi ignorē," stāstīja "North star" vadītājs Pēteris Pildegovičs.
Pēc viņa teiktā, situāciju var mainīt nesenā Norvēģijas zvejniecības ministra Pēra Sandberga demisija, jo viņš nebija izrādījis nekādu pretimnākšanu šīs lietas sakarā, ko, kā cer Pildegovičs, izrādīs nākamais ministrs.
KONTEKSTS:
2017. gada janvārī pie Norvēģijas krastiem tika arestēts Latvijas sniega krabju zvejas kuģis. Latvija uzskatīja, ka Norvēģija ierobežo zvejas iespējas Eiropas Savienības dalībvalstīm, pārkāpj starptautiskos līgumus un nosūtīja uz Oslo notu. Zvejnieki savus zaudējumus lēš vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā un ir noskaņoti kareivīgi – kopā ar valsti ir gatavi ne tikai aizstāvēt zvejas tiesības, bet arī piedzīt kompensācijas.
