Norvēģi arestējuši Latvijas zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi

Saistībā ar sniega krabju zveju Norvēģijas teritorijas Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos arestēts Latvijas zvejas kuģis "Senators", informēja Eiropas Savienības Krabju zvejas asociācijas pārstāvis Didzis Šmits. Atbildot uz to, Latvija iesniegusi Norvēģijai notu, prasot atbrīvot kuģi un tā apkalpi.

Uz aizturēšanu atbild ar notu

Saskaņā ar izdevuma "The Independent Barents Observer" ziņoto, Latvijas kuģis pagājušajā nedēļā aizturēts, jo apkalpe esot nodarbojusies ar nelegālu zveju, par ko liecinot ap 2600 jūrā izliktās krabju ķeršanas ierīces, turklāt apkalpei neesot bijis nepieciešamās atļaujas. "Senators" krasta apsardzes kuģa pavadībā nogādāts līdz krastam, kur nodots policijas rīcībā.

Aresta brīdī uz kuģa strādāja 30 cilvēku liela komanda, kuģis novirzīts uz Kirkenesas ostu Norvēģijā.

Vienlaikus izdevums norāda, ka lielākā daļa valstu, kam arī ir zvejas tiesības Svalbāras reģionā, Latvijas kuģa arestu neatbalsta un uzskata to par politiski motivētu.

Šmits izteica pateicību Latvijas Zemkopības ministrijai un Ārlietu ministrijai, kas patlaban veic aktīvu darbu Latvijas interešu aizstāvībā Eiropas Savienības (ES) institūcijās un divpusēji ar Norvēģiju. Saistībā ar šo gadījumu Latvijas Ārlietu ministrija strādā ar Norvēģijas vēstniecību un ir iesniegta nota par to, ka nepieciešams atbrīvot Latvijas kuģi un netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” pastāstīja ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons.

"Mūsu nostāja, kas ir kopīgā ES nostāja, ka mēs neatzīstam Norvēģijas interpretāciju, ka tai ir iespējas ierobežot sniega krabju nozveju Svalbārā (..) Solis numur viens būs runāt ar mūsu partneriem – runāt ar EK, kas ved sarunas mūsu vārdā un vēlreiz diskutēt par šī te līguma piemērošanu," LTV "Panorāma" pauda Jansons.

Pretēji starptautiskam līgumam?

Kā norādīja Šmits, kuģa arests noticis, pārkāpjot Parīzes 1920.gada līgumā noteikto nedriskriminācijas principu. ""Senators" bija uzsācis sniega krabju zveju Svalbāras zvejas apgabalā. Zveja tika sākta, balstoties uz 1920.gada Parīzes līgumu un 2016.gada 14.decembra Eiropas Savienības pieņemto regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi, tajā skaitā 11 zem Latvijas karogiem, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā," sacīja Šmits.

"Šis ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses

ne tikai pret Latviju, bet pret ES kopumā. Ja Norvēģija nemainīs savu nostāju un turpinās diskriminēt Latvijas likumiskās tiesības, strīdu var nākties izšķirt Starptautiskajā tiesā Hāgā," piebilda asociācijas vadītājs.

"Soda apmērs, ko norvēģi grib piestādīt 150 000 -200 000 eiro, tuvāk 200 000. Tas nekad nav lēti. Mums, protams, rodas zaudējumi, ka mēs, saskaņā ar regulu, nevaram sākt zveju no janvāra sākuma, taču tagad šīs iespējas ir apturētas," pauda Šmits.

Tikmēr gaidot strīdus risinājumu dīkā stāv pārējie 10 krabju zvejas kuģi, kam janvārī bija jāsāk krabju zveja. Šie zaudējumi ik dienu mērāmi vairākos desmitos tūkstošu eiro.

Parīzes līgumā esot paredzēta atruna, ka suverenitāte pār šo teritoriju ir Norvēģijai, ja visi dabas resursi šajā arhipelāgā un ūdeņos ap to tiek vienādi sadalīti starp visām līgumslēdzēju pusēm, intervijā Latvijas Radio norāda Šmits.

No Latvijas 11 kuģi

Kā ziņots, pērn decembrī Zemkopības ministrija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē panāca Latvijas zvejnieku interesēm atbilstošas sniega krabju zvejas iespējas 2017.gadā Svalbāras (Špicbergenas) reģionā, nodrošinot pieprasīto kuģu licenču skaitu sniega krabju zvejai.

Līdz ar to sniega krabjus šogad drīkst zvejot 11 Latvijas tāljūras zvejas kuģi, turklāt panākts, ka nav noteikts kuģu skaita ierobežojums, kas vienlaikus var atrasties šajā zvejas apgabalā.

Latvija līgumam par zvejas tiesībām Norvēģijas teritorijas Svalbāras (Špicbergenas) teritoriālajos ūdeņos pievienojās pērn, ratificējot līgumu starp Norvēģiju, ASV, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Zviedriju, Lielbritāniju un Īriju.

No Latvijas interese par zveju minētajā reģionā ir 11 kuģiem, informēja Šmits.

Latvija kopš 2014.gada vidus zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Iepriekš krabju zvejā aktīvi bija iesaistījušies astoņi Latvijas kuģi, kuru nozveja 2014.-2015.gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz vairākiem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti