Līdz šim veikta aptuveni trešdaļa projekta darbu. Tie paralēli notiek gan Lietuvā, gan Zviedrijā. Tiek lēsts, ka kabeļa ieguldīšana varētu tikt pabeigta nākamā gada laikā.
Kabeļa izbūve būs nozīmīga arī Latvijai, lai samazinātu spiedienu uz elektroenerģijas cenām, ko izjūtam pēdējos gados tirgū ierobežotā dalībnieku skaita dēļ. Tas pavērs iespējas Latvijas tirgū importēt elektroenerģiju no Zviedrijas un Norvēģijas, kur tā vēsturiski ir ievērojami lētāka nekā Latvijā.
Kabelis arī atrisinās Lietuvas elektroenerģijas apgādes problēmu. Lietuva ir tas kaimiņš, kas ar savām elektroenerģijas apgādes un deficīta problēmām veicina arī Latvijas elektrības cenu saglabāšanos augstā līmenī. Latvija lielā mērā savas elektrības vajadzības spēj nodrošināt, tāpēc nozīmīga ir iespēja saņemt daudzveidīgas piegādes. Savukārt Lietuvas spēja nodrošināt elektropiegādes ir vāja – tā importē līdz 90% no nepieciešamās elektroenerģijas.
Lai varētu saņemt šīs piegādes, Lietuva pašlaik izmanto arī Latvijas infrastruktūru. Zemūdens kabeļa izbūves rezultātā lielā mērā tiks atslogota Latvijas infrastruktūra, līdz ar to uzlabosies drošība. Pieaugs arī Latvijas elektroenerģijas imports no ārvalstīm, jo būs pieejami lielāki apjomi no daudzveidīgākiem avotiem.
Jau ziņots, ka 700 megavatu starpsavienojuma "NordBalt " starp Lietuvu un Zviedriju kopējās izmaksas tiek lēstas ap 550 miljoniem eiro.
"NordBalt" būs trešais garākais jūras dibenā ievietotais starpsavienojums pasaulē un pirmais starpsavienojums Ziemeļeiropā, kas palīdzēs Lietuvai dažādot elektrības importa un eksporta maršrutus.
