Simsone informēja, ka 2018. gadā bezdarba līmenis samazinājās ievērojami un strauji. Bezdarba zemākais punkts bija septembrī – 6,1%. Savukārt prognozes attiecībā uz 2019. gadu liecina, ka
bezdarba līmenis šogad varētu nepārsniegt 6% slieksni, kas nozīmētu pirmskrīzes līmeņa sasniegšanu.
Piemēram, 2007. gadā reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,1%, liecina NVA dati.
Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.
Aizvien tradicionāli augstākais bezdarbs ir Latgalē. NVA direktore skaidroja, ka tas saistīts ar zemo mobilitātes līmeni, kas aizvien ir izaicinājums Latvijā. Kad cilvēki būs gatavi doties strādāt attālāk no mājām, tad šī problēma risināsies. Tas gan lielā mērā atkarīgs no darba piedāvājumiem, kam jābūt gana izdevīgiem, lai mērotu garāku ceļu.
Šajā jomā izceļas Kurzeme, kurā mobilitāte ir lielāka. NVA gan saskata arī kopumā tendenci, ka cilvēki vairāk izmanto īpašu mobilitātes pabalstu un dodas strādāt tālāk no mājām.
Pašlaik komforta zona, cik tālu cilvēki gatavi doties strādāt, ir 30 kilometri.
Kopumā sagaidāms, ka 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies - lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.
Vienlaikus daudziem darba devējiem izteikta darbaspēka pieprasījuma apstākļos 2019. gadā būs jādomā arī par uzņēmumu darbības efektivizēšanu un produktivitātes celšanu, ieviešot automatizācijas un citus risinājumus. Tāpat konkurences cīņā par darbaspēku jāapzinās, ka aizvien aktuālāki kļūs ieguldījumi savu darbinieku izglītībā un motivācijā, kā arī drošas, veselīgas un motivējošas darba vides uzturēšanā, lai noturētu un piesaistītu darbiniekus.
