ĪSUMĀ:
- Minimālās sociālās iemaksas visiem grib noteikt 170 eiro apmērā.
- Šobrīd vēl top likuma grozījumi par to, kā tieši jauno normu piemērot.
- Likums paredzēs arī kategorijas, uz kurām izmaiņas neattieksies.
- No minimālā sociālā nodokļa varētu atbrīvot pensionārus, studentus un ieslodzītos.
- Invalīdus no tā neatbrīvos, jo tas būs pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu.
- Politiķi vienojušies, ka spēkā tās stāsies tikai nākamā gada 1. jūlijā.
- Arodbiedrības: Vajadzīgs arī pārejas periods.
Ministrijā šobrīd spriež par kategorijām, uz kurām topošās izmaiņas nodokļos neattiektos, un personas ar invaliditāti sarakstā traucējot iekļaut Satversmes tiesas spriedums.
Minimālās sociālās iemaksas nozīmē, ka visiem strādājošajiem, arī pašnodarbinātajiem, par sociālo apdrošināšanu mēnesī būs jāmaksā vismaz 170 eiro neatkarīgi no tā, cik nopelnīts.
Šobrīd vēl top likuma grozījumi par to, kā tieši jauno normu piemērot. Likums paredzēs arī kategorijas, uz kurām izmaiņas neattieksies.
“Mēs esam pieturējušies pie viedokļa – ja cilvēks ir ar īpašām vajadzībām vai pensionārs, vai skolēns, vai students, tad viņu obligāti nevajadzētu spiest strādāt pilnu darba dienu, lai viņš varētu izbēgt no tāda paaugstināta nodokļa režīma,” norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
2016. gada nogalē, kad minimālās sociālās iemaksas jau gandrīz tika ieviestas, Saeimas deputāti izņēmuma kategoriju skaitu izaudzēja līdz 13. Labklājības ministrija tagad norāda – tas bijis viens no reformas klupšanas akmeņiem, jo minimālās sociālās iemaksas tādā gadījumu būtu bijis jāmaksā pārāk mazam cilvēku skaitam.
Labklājības ministre tagad norādīja, ka samērā drošas par iekļaušanu starp izņēmumiem var būt trīs kategorijas.
“Noteikti viena kategorija, kurai tur ir jābūt – tie ir pensionāri. Otra kategorija – jaunieši, studenti, jo studenti, protams, nevar strādāt pilnu darba laiku, līdz ar to viņu atalgojums ir un var būt mazāks par minimālo algu,” pauda Petraviča.
Savukārt trešā kategorija ir notiesātie, kas atrodas apcietinājumā. Petraviča stāstīja, ka vēlas starp izņēmumiem iekļaut arī personas ar invaliditāti, taču ministrijā uzskata, ka tas būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu, kurā zemākas sociālo iemaksu likmes personām ar invaliditāti atzītas par diskriminējošām.
“Satversmes tiesa atzinusi, ka tā ir bijusi nevienlīdzība pret personām ar invaliditāti. Līdz ar to viņi šobrīd ir tādā neapskaužamā situācijā,” sacīja Petraviča.
Ministre uzsvēra, ka likuma grozījumi vēl top, un atviegloti nosacījumi sociālajām iemaksām varētu būt vēl kādai grupai, piemēram, jaunajiem vecākiem.
Lai gan izmaiņas likumā paredzēts apstiprināt līdz gada beigām, politiķi vienojušies, ka spēkā tās stāsies tikai nākamā gada 1. jūlijā.
“Lai nebūtu tā, ka pieņem regulējumu novembrī vai decembrī un janvārī tas stāsies spēkā, mēs jau tagad plānojam, ka tas stātos spēkā no pusgada, lai mūsu sabiedrībai būtu laiks iepazīties, saprast un gatavoties gaidāmajām izmaiņām,” skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Finanšu ministrija norāda, ka ilgāks laiks minimālo sociālo iemaksu ieviešanai vajadzīgs arī valsts pusei, lai pielāgoties varētu Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Arodbiedrību savienība uzskata, ka vajadzīgs arī pārejas periods, kurā tiem, kas pelna mazāk par minimālo algu mēnesī, no ienākumiem būtu jāmaksā 10%, nevis 170 eiro.
KONTEKSTS:
Valdība atbalstīja vairākas nodokļu politikas izmaiņas, ko iecerēts ieviest trīs posmos. Tostarp paredzēts par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas, ieviest minimālo sociālo iemaksu, mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75% u.c.
