Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
No Krievijas un Baltkrievijas ienāk ļoti dažādas preces. Veikalā "Maxima" redzams, ka darbinieki izņēmuši, piemēram, alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus, pamperus, siļķes, zobu pastu, dažādus higiēnas produktus. Redzams, ka īpaši retināti tiek tēju plaukti. Viens piemērs – tēja "Tesa", uz kuras rakstīts – "Ražots Krievijā".
"Maxima" veikalos kopumā esot vairāk nekā pusotrs tūkstotis Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču. Tā gan ir neliela daļa no kopējā produktu klāsta.
"Maxima" pārstāve Liene Dupate-Ugule Latvijas Televīzijai sacīja: "Līdz šim tādas iecienītākās un pirktākās preces bijušas "roltoni", dažādi žāvēti augļi, saulespuķu sēklas. Varētu teikt, ka labā ziņa ir, ka kovids bija labs katalizators un apliecinājums, ka mēs paši Latvijā varam nodrošināt sevi ar dažādām alternatīvām."
Dupate-Ugule norādīja, ka Krievijas un Baltkrievijas produkti no plauktiem tiek izņemti visos "Maxima" veikalos, tajā skaitā ārpus Latvijas. Tādā veidā uzņēmums iebilst Krievijas agresijai pret Ukrainu.
Tāpat šobrīd rīkojas arī veikalu ķēde "Rimi".
"Rimi Latvia" kategoriju direktors Milans Blūms skaidroja: "Jāatzīst gan, ka no kopējā preču daudzuma tas ir neliels daudzums, vien daži simti preču. Tādā ziņā tas ir vairāk simbolisks vēstījums ar tādu domu, ka mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem."
Savukārt "Maxima" pārstāve norādīja: "Esam identificējuši, ka ir darbinieki, kuriem radinieki vai draugi dzīvo Ukrainā, attiecīgi lai viņi varētu vērsties uzņēmumā pēc palīdzības un zvanīt, ja ir kādi vai nu precizējoši jautājumi, vai vienkārši pajautāt, kā rīkoties, ja nevar sazvanīt dažādas valsts iestādes vai konsulāro departamentu."
Par Krievijas un Baltkrievijas produktu tirdzniecības pārtraukšanu šodien paziņoja arī veikalu ķēdes "Elvi" un "top!"
Savukārt veikalu tīkla "Lats" pārstāvis Raimonds Okmanis norādīja – jau zināms, ka kara dēļ nebūs arī preču piegādes no Ukrainas. Savukārt piegādes no Krievijas un Baltkrievijas apturētas ar vienu alkohola piegādātāju, bet pārējā produkcija no šīm valstīm veikalu tīklā vēl saglabāsies.
"Protams, ka mēs arī samazināsim šo preču iepirkumu, bet es domāju, ka tas notiks caur piegādātāju, kas vairāk vienkārši neimportēs, un tās preces pazudīs no plauktiem, jo mēs paši neimportējam, mūsu loģistikas noliktavā nav preces no Krievijas. Parasti tās preces ir lētākais segments – cepumi, konfektes, bet, piemēram, ir tāds šokolādes ražotājs "Pobeda', ko ražo Ventspilī. Tā kā tur nevar pateikt, vai tas ir produkts tieši no Krievijas un kā tad pret šo produktu mums attiekties. Ir jānodefinē skaidri mērķi, kādas preces mēs ņemam ārā no plauktiem – vai tās uz kurām rakstīts ražots Krievijā un kuras pa tiešo no turienes importētas vai tās preces, kuru uzņēmumu akcionāri ir no Krievijas, bet strādā Eiropā. Taču, protams, arī mēs nekādā gadījumā neatbalstām šo darbību, kas notiek šobrīd Ukrainā."
Galvenokārt – degvīns
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle norādīja, ka pārtikas rūpniecības nozare ir piektais lielākais importētājs no Krievijas.
"Bet tas lielums ir relatīvs, jo tīri samēram, ja mēs minerālos produktus ievedam 626 miljonu vērtībā no Krievijas, tad pārtikas produkti ir 55 miljoni. Galvenokārt mēs pērn ievedām degvīnu no Krievijas - 21 miljona vērtībā un dažādus pārtikas produktus, kas nesatur piena taukus, saharozi, glikozi, cieti, kas ir 3,8 miljonu eiro vērtībā," viņa skaidroja.
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtēja, ka no Krievijas ievestais pārtikas daudzums Latvijā lielu ietekmi nerada, bet pietiekami liels importa īpatsvars ir dažādiem Latvijas uzņēmumiem piegādātās ražošanas izejvielas no Krievijas, kā metāls vai koks.
Paziņo arī citi uzņēmumi
Tāpat par sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju paziņojuši ari citi uzņēmumi, piemēram, "Latvijas finieris".
Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis to sauc par pašsaprotamu izvēli.
Viņš Latvijas Televīzijai sacīja: "Galu galā notiek karadarbība. Mirst cilvēki. Tiek iznīcināta dzīvojamo māju infrastruktūra. Mūsuprāt, tas ir vienkārši ciniski runāt par naudu. [..] Pilnīga sadarbības pārtraukšana, mēs uzskatām, ka tā ir mūsu cīņa, tā ir mūsu sadošanās rokās [ar Ukrainu], pat nebūdami karavīri.
Atbalstu Ukrainai pauduši arī vairāki uzņēmumi Latvijā, atsakoties sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju. Šādu lēmumu pieņēmusi arī uzņēmuma “Latvijas finieris” vadība. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis to sauc par pašsaprotamu izvēli. https://t.co/tIvXrlNkmP pic.twitter.com/0KmKZwBFgg
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) February 25, 2022
Mēs ticam “Latvijas finierī”, ka mēs iegūsim kaut ko daudz vērtīgāku nekā naudu, ko mēs varam kopā varbūt nopelnīt, iepērkot resursus no Krievijas vai Baltkrievijas, jo šī vienotība ir tā, kas mums palīdzēs un dos spēku ilgtermiņā."
Arī mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Narvesen Baltija" paziņoja, ka pārtrauc jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas un Baltkrievijas.
Turpmāk uzņēmums neiepirks un netirgos produktus no uzņēmumiem, kas pārstāv abas valstis, kā arī pirmdien, 28. februāra, no tirdzniecības tiks izņemti Krievijā un Baltkrievijā drukātie preses izdevumi un citi produkti. Uzņēmumā piebilda, ka Latvijā drukātā krieviski vēstošā prese aizvien būs nopērkama.
