Panorāma

ZVA vienas pacientes nāvi saista ar “Vaxzevria” vakcīnu

Panorāma

Panorāma

Iedzīvotāji izjūt degvielas cenu kāpumu

No Baltijas valstīm dārgākais benzīns ir Igaunijā; arī Latvijā jūt cenas pieaugumu

No Baltijas valstīm dārgākais benzīns ir Igaunijā, bet lētākā dīzeļdegviela ir Latvijā. Eksperts norāda, ka cenas pieauguma galvenais iemesls ir ģeopolitiskā nestabilitāte. Arī Latvijā autovadītāji jūt cenas pieaugumu un izlīdzas, kā māk.

No Baltijas valstīm dārgākais benzīns Igaunijā

No Baltijas valstīm benzīnam zemākā cena ir Lietuvā, bet dārgākā Igaunijā.

Latvijai līdzīga cena benzīnam janvāra beigās bija Slovākijā, Spānijā un Horvātijā. Vismazāk par benzīnu litru maksāja Bulgārijas un Polijas autobraucēji – attiecīgi, 1,24 un 1,28 eiro. Vairumā valstu benzīna litra cena ir starp 1,70 un 1,80 eiro.

Dārgākais benzīns bija Somijā – 1,89 par litru un Nīderlandē, kur par litru benzīna jāmaksā 2,01 eiro.

Ar dīzeļdegvielu aina ir nedaudz citādāka. Janvāra beigās Latvijā bija lētākā dīzeļdegviela Baltijas valstīs. Un līdzīga tā gan Spānijā, gan vēl citās valstīs – Čehijā, Slovēnijā, Slovākijā. Lētāk dīzeļauto degvielas tvertni piepildīt iespējams Bulgārijā un Polijā – tur 1,27 un 1,29 par litru dīzeļa. Vairumā valstu cena ir ap vai zem 1,70 eiro.

Visdārgāk braukšana ar dīzeli izmaksā Zviedrijā un Somijā – 1,81 eiro un virs diviem eiro.

Dati bija apkopoti uz janvāra beigām, bet cenu kāpums turpinās. Tāpat kā nav mazinājusies tā ģeopolitiskā neskaidrība pasaulē, ko eksperti min kā vienu no iemesliem, kas cenas uztur augstas. 

Latvijas iedzīvotāji izjūt degvielas cenu kāpumu

Gads sācies ar degvielas cenu kāpumu. 95. markas benzīna cena ir jau pāri pusotram eiro un tuvojas 1,60 eiro par litru, kāpusi arī dīzeļdegvielas cena. Šo cenu pieaugumu izjūt arī Latvijas Televīzijas aptaujātie autovadītāji. Daļa norādīja, ka tādēļ maina ikdienas paradumus un cenšas nobraukt mazāk kilometru, bet citi rūpīgi salīdzina benzīna un dīzeļdegvielas cenas dažādos benzīntankos vai uzpildās par akcijas cenām, piemēram, brīvdienās.  

Autovadītājs Mihails pastāstīja, ka mēnesī degvielai tērē vairāk nekā 400 eiro, jo ir taksometra šoferis. Viņš norādīja, ka izmanto akcijas uzpildes stacijās brīvdienās. Tādējādi varot ietaupīt pat septiņus centus par katru litru.

Degvielas uzpildes stacija Rīgā.

Baibas automašīnai esot liela bāka, tādēļ viņa ikdienā cenas nepēta. Pēdējā laikā gan esot pamanījusi, ka degviela palikusi dārgāka, pilnas bākas uzpildei vajagot jau vairāk nekā 100 eiro, kas iepriekš tā nav bijis.

Rinalds arī nav rēķinājis, bet benzīnam aizejot daudz naudas. "Kad ikdienā jābrauc lielas kilometrāžas, to ļoti labi jūt. Diezgan liela starpība," viņš sacīja. Atbildot uz jautājumu, vai mainījis savus paradumus, vīrietis sacīja: "Īsti ne. Paradumus nemainu. Ja ir jābrauc, tad ir jābrauc. Tur neko nepadarīsi. Tā naudiņa aizies tur, un no kaut kā cita nāksies atteikties. Tieši tā."

Autovadītāja Jūlija gan uzsvēra, ka cenšas braukt mazāk, lai gan esot darīšanas, kuras atlikt nevar. Viņa sacīja: "Ir dārgi mūsu laikos. Īpaši ar mūsu algām, man šķiet, ir dārgi. Latvijai tas ir dārgi."

Degvielas cenas aug ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ

To, ka degvielas cenas sasniegušas līdz šim vēl nebijušus lielumus, apliecina arī statistiķu un Eiropas Komisijas dati. Straujš kāpums 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenām bija 2008. gada finanšu krīzes laikā. Un tad 2012. gadā benzīna litra cena pārkāpa psiholoģisko viena lata slieksni jeb 1,42 eiro. Savukārt straujš kritums ir 2020. gada sākums – kovida pandēmijas izraisītā neziņa tirgos. Attiecīgi dīzeļdegvielas litrs maksāja 94 centus, bet benzīna – eiro.

 Janvāra beigās līdz šim augstākā cena benzīnam – 1,53 par litru.

Pēdējā laika degvielas cenu kāpumam ir vairāki iemesli. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijā skaidroja, ka cenu kāpumu vēl aizvien ietekmē nepietiekamais naftas produktu piedāvājums, ekonomikai atveseļojoties pēc kovida pandēmijas. Liela ietekme ir arī vispārējam energoresursu cenu kāpumam. Taču vislielākā loma šoreiz ir ģeopolitikai.

"Šī nestabilitāte, medijos publikai pasniegtie kara draudi iespējamos vairākos virzienos, toskait skarot mūsu valsti... Šī eskalācija noteikti iespaido biržas cenu. Biržas cena ir ļoti sarežģīts mehānisms, ļoti sarežģīts algoritms, bet viens no elementiem ir šī nestabilitāte. Tas arī ir galvenais iemesls. Tikko šī nestabilitāte būs atrisināta ar kādu vienošanos, kas paredzētas nākotnē, piemēram, tuvākā mēneša laikā, naftas cenu kāpums mainīsies. Es domāju, ka viņš nobremzēsies un apmēram tāda līmenī, kā viņš tagad ir, tas saglabāsies līdz vasarai," sprieda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt