Dienas ziņas

Saulkrastos atklāta unikāla velotrase

Dienas ziņas

Siekalu testi Covid-19 noteikšanai – arī Daugavpilī

Interese par netradicionālo lauksaimniecību

Netradicionālā lauksaimniecība interesē gan jauniešus, gan seniorus

Viena no iespējām, kā mazajām saimniecībām pasargāt sevi no krīzēm un attīstīties, ir dažādot saimniekošanu. Netradicionālā lauksaimniecība interesē gan seniorus, gan jauniešus. Auces novada Īles pagastā audzē šitakes un labprāt dalās arī pieredzē.

Lauku apdzīvotības saglabāšana lielā mērā ir atkarīga no mazajām ģimenes saimniecībām, kādas Latvijā pašreiz ir ap 80%. Un lai gan joprojām populārākās ir klasiskās lauksaimniecības nozares, aizvien vairāk pieaug interese par netradicionālo lauksaimniecību.

"Par plūškokiem ir interese, par pīlādžu audzēšanu, par sēņu audzēšanu,"

pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Raimonda Ribikauska. Lielākā interese esot senioriem, kā arī jauniešiem, kuri domā par pārcelšanos uz laukiem. Pieredzes gūšanai tiek rīkotas iepazīšanās ar saimniecībām, kas nodarbojas ar netradicionālo lauksaimniecību.

Pieredzes apmaiņas seminārā pie šitaki sēņu audzētāja bija ieradušies arī rīdzinieki Terēza un Kristaps.

"Ģimenē ir zemes Latgalē, un līdz ar to mums ir ideja tuvākā vai tālākā nākotnē pārvākties uz  Latgales pusi, tāpēc arī skatāmies, kā varētu veidot savu biznesu laukos.

Ja godīgi, vienmēr ir piesaistījis kaut kas tāds netradicionāls mūsu platuma grādiem," stāstīja Kristaps Ļaksa.

''Guntiņu'' saimnieks šitaku audzēšanu sācis pirms 25 gadiem, jo Auces novada Īles pakalnos  ar ierasto lauksaimniecību nevarētu konkurēt ar saimniecībām Zemgales līdzenumā. Gadu gaitā izstrādāta sava audzēšanas tehnoloģija, kas ļauj iztikt bez siltumnīcām. Saņemts arī  Eiropas fondu atbalsts, tomēr tas vairāk esot dzīvesveids, nevis pamatbizness.

"Šī audzēšanas metode izslēdz iespēju braukt uz kaut kādiem tirdziņiem un slēgt līgumus ar veikaliem. Tāpēc, ka sēnīte ir dzīva, ja viņa man izaug šodien, bet tirgus ir sestdien, tad līdz sestdienai tur nekas nebūs. Mēs pat esam pēdējā laikā pārgājuši uz to, ka mēs tirgojam baļķus, kur tā sēne ir apaugusi," skaidroja šitaku audzētājs Aivars Kalniņš.

Pirms piecpadsmit gadiem šitaku audzēšanu izmēģināja vairāk nekā 200 saimniecībās, bet šodien to turpinot tikai kādās piecās vietās Latvijā. Tas, vai netradicionālā lauksaimniecība kļūs par biznesu vai tikai vaļasprieku, esot atkarīgs arī no tā, vai ir vēlme apgrozīt miljonu eiro vai pietiks ar dažiem tūkstošiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt