Ar likumprojektiem "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" un "Grozījumiem Prokuratūras likumā" paredzēts mainīt Kontroles dienesta juridisko statusu - proti, tas no atrašanās prokuratūras pakļautībā kļūs par Ministru kabineta pārraudzībā esošu tiešas pārvaldes iestādi.
Grozījumi nosaka, ka Kontroles dienests savā darbībā ir neatkarīgs un institucionālā pārraudzība no Ministru kabineta puses tiek īstenota ar iekšlietu ministra starpniecību. Dienesta priekšniekam amata pienākumu pildīšanai būs nepieciešama speciāla atļauja piekļuvei informācijai, kas tiek aizsargāta saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".
Likumprojekti noteiks, ka Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikumu uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima. Dienesta priekšnieks nevarēs piedalīties politisko organizāciju vai to apvienību darbībā. Viena un tā pati persona par Kontroles dienesta priekšnieku nedrīkstēs būt vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Uz Kontroles dienesta priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu. Valdība noteiks arī Kontroles dienesta priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.
Par likumprojekta noteikšanu Saeimā par steidzamu balsoja 84 deputāti. Tāpat 84 deputāti likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikts 22. oktobris, bet izskatīšana otrajā lasījumā paredzēta 1. novembrī.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdis Ainārs Latkovskis gan pieļauj, ka vēl iespējamas diskusijas par to, kam tieši uzticēt Kontroles dienesta pārraudzību.
„Pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma, viņam jābūt Ministru kabineta pārraudzībā, ko realizē kāds no ministriem. Šajā gadījumā tas ir iekšlietu ministrs. Tā bija valdības izvēle, kuru pirmajā lasījumā mēs arī atbalstījām. Ir ideja, ka tas varētu būt Ministru prezidenta pārraudzībā līdzīgi kā KNAB. Kontroles dienesta vadītāju neiecels ģenerālprokurors kā līdz šim, kad to varēja darīt mūžīgi. Līdzīgi kā attiecībā uz KNAB un SAB, par to balsos Saeima un attiecīgā persona nevarēs būt vairāk kā divus termiņus. Es uzskatu, ka tas ir reālas neatkarības virzienā,” Latvijas Radio teica Latkovskis.
Jautāts, vai šādas likuma izmaiņas patiešām nodrošinās Kontroles dienesta priekšnieka neatkarību no politiķu iegribām, Latkovskis saka: „Tas nu atkarīgs ir no vadītāja, vai viņš to tā uztver un ir gatavs rīkoties neatkarīgi.”
KONTEKSTS:
Šopavasar ne tikai sabiedrības interesi par dienestu, bet arī politiķus pamodināja ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju paziņojums. Latvijas trešā lielākā banka "ABLV Bank" organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Krēslu zaudējis arī Kontroles dienesta vadītājs Viesturs Burkāns, kura vietu dienesta vadībā no šā gada 1.jūnija ieņem Ilze Znotiņa.
Patlaban Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb tā dēvētais kontroles dienests ir prokuratūras pārraudzībā, Taču tagad, kad pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas FINCen aizrādījumiem naudas atmazgāšanas novēršanai pievērsta pastiprināta uzmanība, to plānots mainīt.
Kontroles dienesta vadītāja iepriekš atzina, ka Latvijai gada laikā ir jāuzrāda būtisks progress naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novēršanā.
Znotiņa arī iepriekš pauda viedokli, ka dienestam jābūt Ministru prezidenta, nevis Iekšlietu ministrijas pārraudzībā.
