2014.gadā premjers Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdības deklarācijā iekļauts, piemēram, mērķis līdz 2017.gadam ikgadējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu uz vienu iedzīvotāju palielināt līdz pieciem procentiem. Pērn salīdzinājumā ar 2013.gadu pieaugums sasniedza tika 2,4 procentus.
Pat apsteidzot plānu, pērn uzlabojies nabadzības indekss ģimenēm, kurās ir divi pieaugušie un vismaz trīs bērni, tomēr joprojām nabadzīgas risks ir ļoti augsts ģimenēs, kur bērnus audzina tikai viens no vecākiem.
Pārresoru koordinācijas centrā atzīst, ka šī gada budžeta prioritāte - drošība - ar Nacionālajā attīstības plānā ierakstīto nesakrīt.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks uzskata, ka 2013. gadā lemtais par to, kādam jābūt 2014. - 2016. gada budžetam, “bija vairāk vērsts uz attīstības jautājumiem, un tur ir lielākas investīcijas kultūrā, tautsaimniecībā, transporta infrsatruktūrā, šogad tas, protams, mazāk ir”
“Trīs ceturtdaļās rādītāju mēs labi vai apmierinoši ejam uz šo rādītāju sasniegšanu, protams, ir skaidri redzams, ka ir rādītāji, kurus mēs nesasniegsim, piemēram, tie paši ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, mēs redzam, ka tos mēs noteikti nesasniegsim,” norādīja Vilks.
2014. gadā budžeta ieguldījumi pētniecībā un attīstībā bija 0,68 procenti no iekšzemes kopprodukta. Līdz 2017. gadam Straujumas valdība bija iecerējusi šo rādītāju izaudzēt līdz 1,2 procentiem, tomēr attiecīgas investīcijas 2016.gada budžetā nav iekļautas.
Pārresoru koordinācijas centrā gan norāda, ka pavisam bez papildu finansējuma pētniecības nozare nepaliks, tai plānots piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem.
Jau ziņots, ka Saeima pēc vairāk nekā desmit stundu ilga darba ārkārtas sēdē pirmdien, 30.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kā arī grozījumus vairāk nekā 20 likumos. Tie tostarp paredz, piemēram, lielāku akcīzes nodokli degvielai, ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, kā arī jauna - solidaritātes nodokļa ieviešanu.
