Nākamā gada budžetā pārskatīti visi minimālā ienākuma sliekšņi; paredzēti 70 miljoni eiro

Nākamā gada budžetā pārskatīti visi minimālā ienākuma sliekšņi, un, lai saistības izpildītu, valsts budžetā paredzēti papildus vairāk nekā 70 miljoni eiro. No nākamā gada minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas bāze būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro apmērā. Paredzēts, ka minimālo ienākumu slieksni pārskatīs reizi trīs gados.

Gunāra invaliditātes pensija no 45 latiem līdz 81 eiro

“Man bija kādreiz muguras trauma,” stāsta Gunārs no Auces, kurš pēdējos septiņus gadus saņem invaliditātes pensiju un kuram patlaban noteikta invaliditātes 3. grupa. Viņam vecuma pensija jāgaida vēl piecus gadus.

“Iedeva man trešo grupu. Pateica: vai nu ejiet kaut ko dariet. Bet ko tad var darīt, ja operācija mugurkaulā? Un iedeva man 3. grupu un 45 latus mēnesī. Pateica, ka tas ir valsts pabalsts. Tad, kad pārgāja uz eiro, tad man bija 75 eiro mēnesī. Tagad, kad pielika, tad pie tiem 75 vēl sešus eiro pielika. Nu tagad ir 81 eiro ar kapeikām,” stāsta Gunārs.

Gunārs pauž neizpratni ne tikai par mazo invaliditātes pensijas apmēru, bet arī grupas piešķiršanas kārtību. Piemēram, 3. grupa nozīmē arī mazāku ikmēneša invaliditātes pensiju, nekā tā ir, piemēram, 1. vai 2. grupas invalīdiem.

“Nezinu, uz kādu principu šo grupu piešķir. Neskatoties uz cilvēku, nosaka, ka ir 3. grupa. Es vispār nesaprotu, kas tā par grupu. Taču teica, ka likvidēs 3. grupu vispār. Ne tu esi strādnieks, jo neviens negrib ar tevi “ķēpāties”, un it kā īsti neesi arī invalīds īstais. Nezinu. Ne cepts, ne vārīts,” saka Gunārs.

Gunārs pieļauj, ka, piemēram, Rīgā varētu vēl atrast kādu darbu, kur par spīti veselības problēmām varētu piestrādāt un piepelnīt iztiku niecīgajai invaliditātes pensijai. “Bet es esmu Aucē. Te jau normāls cilvēks darbu nevar atrast darbu. Te nav darba. Invalīdam te vispār nav ko darīt.”

Gunārs stāsta, ka ar 3. grupas invaliditātes pensiju, kas šobrīd ir 80 eiro, izdzīvot praktiski nav iespējams. Viņam palīdz ģimene.

“Ja es, piemēram, būtu viens. Kā tad dzīvot? Parēķiniet – elektrība, īre, iztika. Kaut ko jau tai valdībai vajadzētu sākt domāt. Intereses pēc, vai viņi varētu ar astoņdesmit eiro izdzīvot nedēļu vai dienu. Diezin vai.”

Nākamgad pieaugums

No Latvijas Radio Gunārs uzzina, ka no nākamā gada viņam pensija pieaugs no 80 uz 136 eiro. Uz viņš atbild: “Tos galiņus jau kaut kā savilkšu kopā. Interesanti jau tas, ka kaut kapeiku pieliek pie pensijas, tā arī cenas tā  – čiks!  – un uz augšu. Liels paldies, ka piezvanījāt un pateicāt. Vismaz kāds saules stariņš.”

Un gaismas stariņš nākamajā gadā, kas atspoguļosies kā papildu eiro makā, būs vēl vairākiem tūkstošiem minimālās invaliditātes pensijas saņēmēju.

Labklājības ministrijas pārstāve Dace Trušinska uzskaita sagaidāmo pieaugumu: “To 80 eiro vietā ir 136 eiro. Tas ir 3. grupai 136 eiro. 2. grupas minimālā pensija būs 190,40 eiro, un 1. grupai būs 217,60 eiro.”

Savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības minimālās invaliditātes pensiju aprēķina bāze būs 163 eiro jeb 30% no ienākumu mediānas, bet minimālajai vecuma pensijai – 136 eiro jeb 25% no ienākumu mediānas.

Dace Trušinska stāsta, cik daudz pensionāru Latvijā saņem minimālo vecuma pensiju: “Apmēram 14% no visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Proti, 65 tūkstoši cilvēku. No nākamā gada minimālās pensijas apmērs palielināsies 31 tūkstotim pensionāru. Tikai vecuma pensiju paaugstināšanai budžetā nepieciešami papildus 22 miljoni eiro. Vecuma pensijas ir tikai viena maza daļiņa. Tiek pārskatīti visi minimālā ienākuma sliekšņi, un visi tiek celti. Attiecīgi uzreiz 11 likumos ir grozījumi, un visi tie no valsts budžeta prasa 71 miljonu eiro.”

Dace Trušinska vērš uzmanību, ka

no nākamā gada janvāra līdz aprīlim cilvēkiem tiks izmaksāta vēl pensija pēc vecās aprēķina bāzes, bet maijā būs jau jaunā summa, kā arī neizmaksātās summas starpība par šiem pirmajiem 2021. gada četriem mēnešiem.

KONTEKSTS:

2021.gada valsts budžets paredz vairākas būtiskas lietas, tostarp minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanu no 1. jūlija, izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos, minimālās algas celšanu, tā sauktā sociālā nodokļa pazemināšanu par vienu procentpunktu. Skatot budžetu galīgajā lasījumā, Saeimas vairākums neatbalstīja nevienu opozīcija rosināto ideju. Savukārt opozīcijas asu kritiku valdību pārstāvošo partiju politiķi izpelnījās, faktiski nepiedaloties debatēs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt