Viņš atzina, ka kravu apgrozījuma kritums šogad saistīts ar dažādiem faktoriem, tostarp ar to, ka Krievija arvien vairāk kravas pārkrauj savās ostās.
"Ar šādiem riskiem un šādu situāciju esam rēķinājušies jau diezgan sen, jo Krievija konsekventi realizē savu ostu attīstības programmu," stāstīja Maldups, norādot, ka līdz ar to Latvijai ir arvien grūtāk cīnīties par Krievijas kravu piesaisti.
Maldups norādīja, ka nākotnē lielākais uzsvars tiek likts uz konteinerkravu piesaistes attīstību un tieši saistībā ar Ķīnu. "Protams, starp jaunajiem tirgiem ir arī virkne Centrālāzijas valstu, ar kurām ir diezgan aktīva sadarbība. Bet, ja runā par apjomiem, par tādiem būtiskiem apjomiem, kas var aizstāt daļu Krievijas kravu, tad tā ir Ķīna."
SM pārstāvis norādīja, ka pēdējo gadu laikā ministrija un valdība ir diezgan daudz darījusi, lai Latviju Ķīnas tirgū vispār pamanītu. Piemēram, Latvijai ir uzticēts koordinēt 16 valstu un Ķīnas sarunas par iespējamo sadarbību loģistikas jomā.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis raidījumā „Krustpunktā” atzina, ka līdz šim ir daudz izdarīts Ķīnas kravu piesaistē. "Protams, tas ir tikai ceļa sākums, tas ir jāapzinās,” teica Sarmulis, atzīmējot, ka Latvijas ostām ir daudz konkurentu, piemēram, Klaipēdas osta.
Viņš uzskata, ka Latvijai ir izredzes virzīt Ķīnas kravas Skandināvijas valstu virzienā. "Atliek tikai pareizi šīs izredzes izmantot. Te ir rūpīgi jāstrādā visos līmeņos. (..) Ir vajadzīga koordinācija Latvijas piedāvājumam, jo tās kravas var iet arī caur citām ostām," teica Sarmulis.
Pēc viņa teiktā, koordinācija Ķīnas kravu piesaistei ir nepieciešama visos līmeņos. "Ir jābūt ļoti aktīvai biznesa iesaistei. Negribētos, protams biznesam pārmest, bet biznesa iesaiste varētu būt aktīvāka," teica Ventspils brīvostas pārvaldnieks.
Viņš atzina, ka pašreizējos apstākļos līdera loma Ķīnas kravu piesaistē ir jāuzņemas valsts AS "Latvijas dzelzceļš", kas ir lielākais spēlētājs kravu pārvadāšanas nozarē un kas arī ir iesaistījies šajā procesā. "Un visiem pārējiem ir jābūt pietiekoši aktīviem, lai mēs varētu uzrunāt ar labu piedāvājumu," teica Sarmulis.
Tikmēr Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai”) atzīmēja, ka nākotne jebkurā gadījumā pieder konteinerkravām. "Kravu konteinerizācija – tas ir tāpat kā ar informācijas tehnoloģijām. Tas ir nākamais solis. Tas ir dārgāk, bez šaubām, šī pārvadāšana, bet tas efektīvāk no ekoloģijas viedokļa," teica Ameriks.
Jautājums ir cits – cik lielā mēra Latvija ir gatava apkalpot Ķīnas konteinerkravas. Latvijai ir jāspēj šeit izveidot centru, kur ienāktu milzīga apjoma kravas, ko pēc tam sašķiro citos konteineros un ved tālāk.
"Latvijas tirgus ir mazs. Mēs varam būt tikai ļoti izdevīga vieta, kur nodrošina loģistiku, sadalot tālāk uz visiem reģioniem. Tur ir tā cīņa, vai mēs šodien spēsim pārliecināt ķīniešus, kuriem ir milzīgi daudz juaņu un milzīgi daudz kravu un kuri ar lielu interesi skatās, kur šīs kravas pārdot, jo arī viņi grib sadalīt savus riskus," teica Ameriks.
SM pārstāvis piebilda, ka otrdien,17.maijā, saistībā ar Ķīnas kravu piesaistes plāniem noticis satiksmes jomā gana būtisks notikums - valsts AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) struktūrā esošais uzņēmums SIA "LDZ Cargo Loģistika" izraudzīts kā "centrālais vienotā piedāvājuma organizētājs".
Maldups gan norādīja, ka iestrādēm Ķīnas kravu piesaistei šajā gadā atdeves vēl nebūs. Latvijai ir iespēja piesaistīt daļu Ķīnas kravu no Vācijas un tālāk virzīt tās uz Skandināviju. Tāpat būtu jālūkojas Baltkrievijas virzienā, kur top Ķīnas-Baltkrievijas industriālais parks "Lielais akmens". Šājā ziņā nopietnas iestrādes jau ir veikuši lietuvieši.
Jau ziņots, ka sarunās ar Ķīnu par sadarbību transporta loģistikas jomā Latvijas galvenais piedāvājums ir Ķīnas preču izplatīšana Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā caur Latvijas noliktavām.
