Milzu sods «Johnson&Johnson» par opioīdu reklāmu var sagādāt problēmas arī citiem ražotājiem

Oklahomas štats kļuvis par pirmo ASV štatu, kas veiksmīgi iesūdzējis tiesā kādu no opioīdu ražotājiem. Tiesa piespriedusi vairāk nekā pusmiljardu dolāru lielu naudas sodu amerikāņu farmācijas milzim „Johnson&Johnson” par gadiem ilgi īstenoto maldinošu un bīstamu mārketinga kampaņu, kuras rezultātā Oklahomas iedzīvotājiem izraisīta atkarība un daudzi cilvēki miruši no medikamentu pārdozēšanas. Savukārt uzņēmums savu vainu noliedza un norādīja, ka medikamenti reklamēti atbildīgi.

ĪSUMĀ:

  • ASV atkarība no opioīdiem, tostarp pretsāpju līdzekļiem, kļuvusi par nopietnu krīzi.
  • Ik dienu ASV no opioīdu pārdozēšanas mirst aptuveni 130 cilvēki.
  • Opioīdu krīzes „ekonomiskais slogs” sasniedz vismaz 78,5 miljardus dolāru gadā
  • Pirms 20 gadiem farmācijas nozare pārliecināja mediķus - opioīdi neizraisa atkarību.
  • Medicīnas iestādes sāka aizvien vairāk tos izrakstīt pacientiem.
  • ASV pret opioīdu ražotājiem, izplatītājiem un aptieku ķēdēm celtas 2000 prasību.
  • Šonedēļ Oklahomas štats tiesā guva pirmo uzvaru – pret „Johnson&Johnson”.
  • Tiesa secināja: kompānija gadiem īstenojusi maldinošu kampaņu, veicinot atkarību no opioīdiem.
  • Tiesa: mārketinga kampaņa - viens no iemesliem straujam pārdozēšanas izraisītu nāves gadījumu skaitam Oklahomā.
  • Ģenerālprokurors: „Johnson&Johnson” miljardiem dolāru vērto zīmolu veidoja uz  nevainīgu cilvēku sāpēm un ciešanām.
  • Kompānija noliedz pārkāpumus: mārketinga kampaņai bija zinātnisks pamatojums.
  • Kompānijai jāmaksā 572 miljoni dolāru – to tērēs no opioīdiem atkarīgo aprūpei un ārstēšanai.
  • „Purdue Pharma” un „Teva Pharmaceutical” šajā lietā piekrita samaksāt attiecīgi 270 un 85 miljonus dolāru.

Paredzams, ka lēmums noteikti ietekmēs citus opioīdu ražotājus un izplatītājus, kas iesaistīti tiesas procesos.

ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs jūnijā paziņoja, ka opioīdus pasaulē lieto aptuveni 53 miljoni cilvēku, kas ir par 56% vairāk, nekā ticis lēsts iepriekš.

ASV farmācijas gigantam piespriež milzu sodu par opioīdu atkarības veicināšanuRihards Plūme

    Amerikas Savienotajās Valstīs atkarība no opioīdiem, tostarp pretsāpju līdzekļiem, heroīna un sintētiskajiem opioīdiem, piemēram, fentanila, kļuvusi par nopietnu nacionālu krīzi.

    Ik dienu Savienotajās Valstīs no opioīdu pārdozēšanas mirst aptuveni 130 cilvēki.

    Tiek lēsts, ka opioīdu krīzes „ekonomiskais slogs” sasniedz vismaz 78,5 miljardus dolāru gadā, kas ietver veselības aprūpes izmaksas, zaudēto produktivitāti un atkarību ārstēšanu.

    Deviņdesmito gadu beigās farmācijas uzņēmumi pārliecināja medicīnas nozari, ka pacienti no receptēs izrakstītajiem sāpju mazinošajiem opioīdiem nekļūst atkarīgi, un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji tos sāka izrakstīt arvien lielākā apjomā.

    Laikā no 1999.gada līdz 2017.gadam no opioīdu pārdozēšanas mira vairāk nekā 400 000 amerikāņu, bet 2017.gadā vien - vairāk nekā 47 000 cilvēku. Tas prezidentam Donaldam Trampam togad lika atzīt, ka opioīdu krīze kļuvusi par nacionāla mēroga ārkārtas situāciju.

    Visā ASV pret opioīdu ražotājiem, izplatītājiem un aptieku ķēdēm celtas vairāk nekā 2000 prasības, un šonedēļ tiesā gūta pirmā uzvara pār kādu no opioīdu ražotājiem.

    Oklahomas štats, kurā kopš 2000.gada no opioīdu pārdozēšanas miruši 6000 cilvēku, bija iesūdzējis tiesā farmācijas milzi „Johnson&Johnson”, kas pazīstams arī kā dažādu bērniem domātu produktu, piemēram, šampūnu, ražotājs.

    42 lappušu garajā tiesas lēmumā norādīts, ka kompānija gadiem ilgi īstenojusi maldinošu un bīstamu mārketinga kampaņu, veicinot atkarību no opioīdiem.

    Kampaņā tikušas uzsvērtas atkarību izraisošo pretsāpju līdzekļu priekšrocības, savukārt riski skaidroti kā maznozīmīgi.

    Mārketinga kampaņa bijusi viens no iemesliem straujam pārdozēšanas izraisītu nāves gadījumu skaitam Oklahomā. Tāpat kompānija vērsusies pie ārstiem, aicinot pacientiem izrakstīt tieši „Johnson&Johnson” ražotos opioīdus, kā rezultātā augusi kompānijas peļņa.

    „Kompānija izmantoja pseidozinātni un maldinošu informāciju, tādējādi opioīdu riskus skaidrojot kā maznozīmīgus. Tas izraisīja vienu no lielākajām problēmām sabiedrībā, kāda mūsu štatā un valstī jebkad ir pieredzēta – opioīdu krīze,” tiesas lēmumu komentēja Oklahomas ģenerālprokurors Maiks Hanters.

     “Laikā, kad Oklahomā strauji pieauga opioīdu cenas, nāves gadījumu skaits no šo medikamentu izrakstīšanas un pārdozēšanas sasniedza virsotni. Tas savā ceļā atstāja salauztas ģimenes un kopienas. Mēs esam norādījuši uz to, ka kompānija vairākkārt ignorējusi federālās valdības un zinātnisko konsultantu brīdinājumus par šo narkotiku bīstamo ietekmi un šādas mārketinga kampaņas riskiem.

    Mēs esam pierādījuši, ka „Johnson&Johnson” savu miljardiem dolāru vērto zīmolu izveidoja, balstoties uz alkatību un nevainīgu cilvēku sāpēm un ciešanām,” uzsvēra ģenerālprokurors.

    Farmācijas kompānija noliedza pārkāpumus, apgalvojot, ka mārketinga kampaņai bija zinātnisks pamatojums.

    Uzņēmuma pārstāvji uzsvēra, ka kopš 2008.gada „Johnson&Johnson” ražoto pretsāpju līdzekļu, ieskaitot patentbrīvo medikamentu, tirgus daļa bija mazāka par 1%.

    Farmācijas milža advokāte Sabrina Stronga skaidroja, ka uzņēmums nav radījis opioīdu krīzi ne Oklahomā, ne citur ASV.

    „Mēs nepiekrītam tiesas lēmumam. Mēs jūtam līdzi visiem, kas cieš no narkotisko vielu lietošanas, bet „Johnson&Johnson” neizraisīja opioīdu krīzi ne Oklahomā, ne jebkur citur šajā valstī. Mēs neuzskatām, ka fakti vai likums atbalsta šo lēmumu. Veids, kādā kompānija ražoja šos medikamentus un reklamēja tos ārstiem, bija loti atbildīgs.

    Uz medikamentiem ir izvietoti brīdinājumi, un tas ir atkarīgs tikai no ārsta un pacienta, vai un kādas zāles tiek izrakstītas,” uzsvēra advokāte.

    Tiesa lēmusi, ka kompānijai būs jāmaksā 572 miljonu dolāru liela kompensācija, kas tiks izmantota no opioīdiem atkarīgo aprūpei un ārstēšanai. Kompānija sola pārsūdzēt lēmumu, un process varētu ieilgt līdz 2021.gadam. „Johnson&Johnson” vēlas, lai sodas naudas maksa pārsūdzības laikā tiktu atlikta.

    Iepriekš vienošanos par tiesvedības izbeigšanu šajā lietā bija panākuši farmācijas uzņēmumi „Purdue Pharma” un „Teva Pharmaceutical”, kas piekrita samaksāt attiecīgi 270 un 85 miljonus dolāru. Tādējādi „Johnson&Johnson” palika vienīgais atbildētājs šajā prāvā.

    Paredzams, ka Oklahomas tiesas lēmums sagādās galvassāpes daudziem opioīdu ražotājiem un izplatītājiem, pret kuriem celtas apsūdzības un kas līdzīgās prāvās oktobrī stāsies Ohaio tiesas priekšā.

    Štati, pilsētas un kopienas, kas iesniegušas prasības, pieprasa no kompānijām lielas kompensācijas par krīzes radītajām sekām, proti, pārslogoto veselības un sociālo sistēmu, ģimenēm, kuras nespēj sevi aprūpēt, un zīdaiņiem, kas dzimuši atkarīgi no narkotikām.

    Arī šos uzņēmumus varētu sagaidīt līdzīgs liktenis, ja vien tie nespēs vienoties par kompensācijām, līdz tiesai tā arī nenonākot.

    Oklahomas un Ohaio tiesas balstās uz pierādījumiem, kas pierāda, ka opioīdu ražotāji zinājuši riskus un tos noklusējuši, mudinot izrakstīt pārāk daudz recepšu, lai nopelnītu vairāk naudas.

    Oklahomas lieta jau tikusi salīdzināta ar 1998.gadu, kad tabakas industrija 46 štatiem par gadu desmitiem ilgušajām nikotīna atkarības sekām piekrita samaksāt vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti