Pēc Berlīnē notikušajām sarunām ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko Merkele diplomātiski norādīja, ka “Nord Stream 2” nevar īstenot bez Ukrainas līdzdalības Krievijas gāzes tranzītā. Tas nav tikai biznesa projekts, un tā īstenošanas laikā jāņem vērā politiskie faktori.
Tomēr Vācijas kanclere ignorēja Porošenko pirmdien izteikto aicinājumu Berlīnei atteikties no līdzdalības gāzes vada būvē.
Jau pēc Merkeles izteikumiem Krievijas valsts kompānijas “Gazprom” pārstāvji paziņoja, ka arī nākotnē no 10 līdz 15 miljardiem kubikmetriem dabasgāzes gadā uz Eiropu varētu eksportēt caur Ukrainu. Taču oficiālajai Kijevai jāpierāda, ka šāds līgums ir ekonomiski izdevīgs abām pusēm.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisija (EK) šobrīd meklē iespējas, kā iegūt mandātu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai sāktu sarunas ar Krieviju par Baltijas jūras dzelmē iecerēto «Nord Stream 2» gāzesvadu, kā būvi savos teritoriālajos ūdeņos atļāvusi Vācija.
Līdz šim EK nav izdevies atrast juridiski korektu veidu, kā apturēt šo projektu, kurā iesaistīti privāti uzņēmumi. To, ka "Nord Stream 2" projekts ir sašķēlis ES dalībvalstis, atzinis arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
Bet martā arī trīs Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads “Nord Stream 2” ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.
