Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Izsīkušas iespējas 2. pensiju līmeņa miljardus ieguldīt Latvijā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža no Lesbas salas: Bēgļu sapņa par Eiropu vietā strupceļš un depresija

Cīņas ap «Nord Stream 2» samilst. Vai Krievijas gāzes projektu var apturēt?

Cīņas ap «Nord Stream 2» samilst. Vai Krievijas gāzes projektu var apturēt?

"Nord Stream 2" ir loģisks un Eiropai vajadzīgs projekts, lai nodrošinātu eiropiešus ar lētu gāzi, vai arī Krievijas ģeopolitisko interešu ierocis, ar kuru nostiprināt "Gazprom" dominanci Eiropas gāzes tirgū. Šādās pretējās pusēs mēdz dalīties vērtējumi par Krievijas valdībai piederošā gāzes giganta "Gazprom" plāniem dubultot kapacitāti cauruļvadu sistēmai, kas gāzi pa tiešo no Krievijas nogādā uz Vāciju.

Politiskās un juridiskās cīņas ap projektu šobrīd pieņemas spēkā. Plānoto gāzesvada maršrutu varētu nobloķēt Dānija. Savus argumentus projekta kavēšanai meklē arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas. Kādas ir iespējas šo pretrunīgo projektu apturēt?

Lai kompensētu sarūkošo gāzes ieguvi

Jau šobrīd Krievija no Viborgas ostas, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas, gāzi pārvada pa Baltijas jūras gultni uz Vācijas ziemeļos esošo Greifsvaldes ostu caur gāzesvadu "Nord Stream" jeb ''Ziemeļu straume''. "Nord Stream 2" ir plāns blakus jau esošajām divām caurulēm piebūvēt klāt vēl divas.

Projekta īpašnieks ir "Gazprom", taču kā finansētāji piedalās arī piecas Rietumeiropā plaši pazīstamas enerģētikas kompānijas – Vācijas "Uniper" un "Wintershall", Austrijas OMV, Nīderlandes "Shell" un Francijas "Engie". Projekta izmaksas – gandrīz 10 miljardi eiro. Plānots, ka "Nord Stream 2" varētu sākt darboties jau 2019. gadā.

Idejas pamatā ir prognoze, ka tuvākajās desmitgadēs Eiropas gāzes patēriņš paliks nemainīgs, taču gāzes ieguve Eiropas valstīs samazināsies.

Piemēram, Nīderlande, kuras teritorijā atrodas lielākais dabasgāzes lauks Eiropas Savienībā, jau lēmusi gāzes ieguvi samazināt, lai izvairītos no zemestrīcēm. Tas nozīmē, ka Eiropai dabasgāzi vajadzēs ievest no ārpuses.

"Pēc pašas Eiropas Savienības prognozēm, pieprasījums pēc gāzes paliks nemainīgs, un 2035. gadā Eiropai būs nepieciešams papildus palielināt gāzes importu par 120 miljardiem kubikmetru. Tas ir diezgan daudz.

Ja runājam par to, kas varētu šo gāzi piegādāt, tikai Krievijai un sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem būtu iespējams šādus apjomus nodrošināt.

Protams, ja "Gazprom" vēlas piegādāt daļu no šiem 120 miljardiem kubikmetru gāzes, ir vajadzīga papildu infrastruktūra, un tādēļ ir vajadzīgs "Nord Stream 2"," saka "Nord Stream 2" projekta padomnieks Alekss Barns.

Gāzesvads "Nord Stream" un plānotais "Nord Stream 2"

Sola drošākas piegādes un zemāku cenu

Barns stāsta, ka "Nord Stream 2" rezultātā ES dalībvalstis jau 2020. gadā ietaupītu astoņus miljardus eiro gāzes cenu samazināšanās dēļ, turklāt ieguvējas būtu visas dalībvalstis, arī Latvija.

Šādus secinājumus ļāvis izdarīt "Nord Stream 2" pasūtīts pētījums Vācijas pētniecības institūtā "EWI", kas darbojas Ķelnes Universitātes paspārnē. Ļoti izdevīgs projekts ir arī Vācijai, stāsta Briselē bāzētās domnīcas "Bruegel" piesaistītais pētnieks Georgs Zāhmanis:

""Nord Stream 2" padarīs Vāciju par dabasgāzes tirdzniecības centru Eiropā, jo lielākā daļa krievu gāzes nonāks Vācijā, tā tiks izplatīta no Vācijas. Gāzes pārvade notiks no Vācijas, tādēļ Vācijas gāzesvadu pārvaldītāji nopelnīs. Patērētāji Vācijā iegūs lielāku piegāžu drošību un, visdrīzāk, gāzi varēs iegādāties par zemāku cenu nekā kaimiņi. Tādēļ vācu industrija to ļoti vēlētos, un viņi vienmēr uzsver, ka tas ir komerciāls projekts, kas ir izdevīgs. Argumentu, ka "Nord Stream 2" būs labvēlīga ietekme uz Vācijas ekonomiku, ir ļoti grūti atspēkot."

Tādēļ arī Vācijas kanclere Angela Merkele "Nord Stream 2" ir nosaukusi par komerciālu projektu, kurā ES institūcijām iejaukties nevajadzētu.

Tikmēr lielākais zaudētājs no "Nord Stream 2" būtu gāzes tranzītvalsts Ukraina. Jauni gāzes vadi Baltijas jūrā ļautu "Gazprom" samazināt gāzes plūsmu caur Ukrainu, ar kuru Krievijai Krimas okupācijas un joprojām neatrisinātā konflikta Ukrainas austrumos dēļ attiecības ir krietni pasliktinājušās.

"Šinī brīdī mūs visvairāk var uztraukt stabilitāte un drošība Eiropā no robežām, no valstu suverenitātes ievērošanas.

Un mēs redzam, kura valsts ir aizskarta – tā ir Ukraina. Ja tas turpinās, ir jautājums par sadarbību vai sadzīvošanu ar agresoru.

Mums, protams, būtu daudz labāk, ka šī plūsma turpinātos caur Ukrainu tieši tādēļ, lai Krievija un Ukraina būtu ekonomiski saistītas," saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

ES pretrunīgi viedokļi par projektu, Dānija tam liek šķēršļus

"2015. gadā tika pieņemta tā saucamā Enerģētikas savienības pakete, un tā saka, ka viena no galvenajām prioritātēm Eiropas Savienībā ir energoresursu piegādes ceļu un avotu diversifikācija," stāsta Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova.

Ministrijas ieskatā "Nord Stream 2" tikai palielinās viena gāzes piegādātāja – "Gazprom" – ietekmi Eiropā, un tādēļ projekts ir pretrunā ar ES mērķiem.

"Mēs atbalstām Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķus, un mēs uzskatām, ja jau Eiropa ir tik principiāla savu mērķu sasniegšanā, viņai ir jābūt principiālai uz visiem jautājumiem bez izņēmumiem. Ja jau tādi mērķi ir uzstādīti, uz viņiem ir jāiet," norāda EM pārstāve.

ES viedokļi par projektu gan ir atšķirīgi. Jau pieminētās Vācijas attieksme pret projektu ir pielaidīga. Tomēr vairākas dalībvalstis, tostarp visas trīs Baltijas valstis, projektu uzskata par draudu.

Tādēļ šobrīd tiek meklētas sviras, kā "Nord Stream 2" kavēt. Vienu šķērsli projektam priekšā nolikusi Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem šobrīd paredzēts būvēt jauno gāzesvadu. Pagājušajā nedēļā Dānijas parlaments pieņēma likumu, kas dos valdībai pilnvaras nepieļaut dažādu projektu īstenošanu Dānijas ūdeņos, ja tie apdraudēs Dānijas nacionālo drošību. Tas varētu likt "Nord Stream 2" īstenotājiem mainīt iecerēto gāzesvada maršrutu.

"Sekojot izmaiņām likumā un politiskajām debatēm Dānijā, "Nord Stream 2" kā atbildīgs projektu attīstītājs ir nolēmis izpētīt alternatīvus maršrutus ārpus Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Tas ir solis, lai mazinātu iespējamus riskus. Tas nenozīmē, ka mēs mainām maršrutu. Mēs plānojam panākt apstiprinājumu esošajam pieteikumam ar pašlaik plānoto maršrutu," saka  "Nord Stream 2" pārstāve Dānijā Markela Dedopols. 

Lai "Nord Stream 2" būtu pieejams ne tikai "Gazprom"

Gāzesvada maršruta mainīšana projektu sadārdzinās un novilcinās, tomēr, visdrīzāk, neapturēs pilnībā. Jauns mēģinājums projektu bloķēt ir Eiropas Komisijas (EK) rosinātās izmaiņas gāzes direktīvā, kas tā sauktās trešās enerģētikas paketes nosacījumus attiecinātu arī uz trešo valstu pieslēgumiem ar ES dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka "Nord Stream 2" īstenotājiem būtu jāparedz iespēja gāzesvadu izmantot ne tikai "Gazprom" vajadzībām, bet arī citiem.

"Enerģētikas infrastruktūrai ir jābūt pieejamai arī trešajai pusei. Tātad nevar būvēt ekskluzīvu elektrības vadu tikai vienam ražotājam uz vienu piegādātāju. Nedrīkst arī būvēt nevienu gāzesvadu, kas ir tikai vienam domāts. Tai visai [infrastruktūrai] ir jābūt pieejamai arī konkurencei uz noteikumiem, kas krietni sadārdzinātu šādu projektu, jo būtu jānodrošina, kaut vai tikai teorētiski, ka jebkurš cits varētu uz līdzīgiem noteikumiem izmantot šo gāzesvadu," skaidro Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība").

Kariņš stāsta, ka labojumi gāzes direktīvā aizvērs caurumu likumā, ko līdz šim "Nord Stream 2" varēja izmantot. Izmaiņas plānots virzīt ļoti strauji, jo tām jau nākamgad jāstājas spēkā, lai neatpaliktu no "Nord Stream 2" īstenošanas grafika.

Gāzes direktīvas attiecināšanu uz "Nord Stream 2" par labāko stratēģiju uzskata arī pazīstamais britu autors enerģētikas un konkurences tiesību jomā Alans Railijs. Viņš ir pārliecināts, ka projekts šķeļ Eiropu un padarīs vieglāk ievainojamas Centrāleiropas valstis, kuras cietīs gāzes tranzīta apsīkuma dēļ. Railijs ir pārliecināts, ka "Nord Stream 2" būs grūti izpildīt ES gāzes direktīvu.

"Ja tas tiks izdarīts, "Nord Stream 2" tā būs ļoti grūta situācija. Viņiem būtu jāpierāda, ka viņi atbilst 11. panta nosacījumiem. Saskaņā ar šo gāzes direktīvas pantu ir jāizvērtē ikviens gāzesvada īpašnieks, kas nav no Eiropas Savienības – ir jāizvērtē, vai nav piegāžu drošības risks dalībvalstij vai Eiropas Savienībai kopumā. Domāju, ka "Nord Stream 2" būtu ļoti grūti sekmīgi tik cauri šīm novērtējumam," prognozē Railijs.

Skeptisks par iespēju stingros ES iekšējos gāzes likumus attiecināt arī uz "Nord Stream 2" ir enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Viņš atgādina, ka tādā gadījumā tiktu skarti arī citi jau esošie un topošie gāzes infrastruktūras objekti no trešajām valstīm.

"Ne mazums projektu ir Vidusjūrā, kas ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Savienībai. Tikko jūs izjaucat ierasto lietu kārtību, kā darbojas bizness, tam ir nopietnas konsekvences. Karojot pret vienu "Nord Stream 2", ir vēl visas pārējās Eiropas intereses jāņem vērā," piebilst Ozoliņš.

EK paredzējusi, ka gāzes direktīva tiešām attieksies arī uz jūrās jau esošajiem gāzesvadiem, piemēram, arī uz "Nord Stream 1" caurulēm. Tomēr dalībvalstis šajos gadījumos varēšot pieļaut dažādas atkāpes no gāzes direktīvas.

Tikmēr "Nord Stream 2" padomnieks Barns norāda, ka par projekta atbilstību gāzes direktīvai ir pāragri spriest, jo Eiropas Komisija paredzētajiem grozījumiem vēl neesot veikusi ietekmes izvērtējumu.

Līdz "Nord Stream 2" izmantošanai vēl tāls ceļš

Lai gan "Nord Stream 2" kavēšanai instruments ir atrasts gāzes direktīvas grozījumos, līdz tā izmantošanai vēl ir krietns ceļš ejams. ES likuma izmaiņas ir jāapstiprina gan Eiropas Parlamentam, gan ES Padomei, kur dalībvalstis pārstāv valdību vadītāji. Līdz šim padome nav spējusi vienoties par mandāta došanu EK sarunās ar Krieviju par "Nord Stream 2". Tas parāda, ka vienotības šajā jautājumā nav. Tādēļ projekta pretinieki šobrīd meklē sabiedrotos.

Novembra sākumā Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu premjeru sanāksmē "Nordic Baltic 8" formātā, kurā viens no tematiem bija arī "Nord Stream 2".

"Eiropas Komisijai ir jādod mandāts sarunu vešanai, kas šobrīd bremzējas Eiropadomē. Sarunas nevedas uz priekšu. Kopējā nostāja ir, ka tas ir saistīts arī ar mūsu energodrošību, jo arī visi enerģijas jautājumi tomēr pēc tam izmainīsies. Baltijas valstis bija vienotas. Pārējie klusējot mums arī... iznāk, ka atbalstīja," pēc sanāksmes sacīja Kučinskis.

Tomēr arī Eiropas ziemeļos viedokļi ir atšķirīgi. Piemēram, Somijas valdības ieskatā "Nord Stream 2" ir biznesa projekts, kuru nevajadzētu jaukt ar politiku. Somijas bijušais ārlietu ministrs Erki Tuomioja "Gazprom" spēju palielināšanā saredz arī labumus.

"Es teiktu, ka ir arī pozitīvas sekas drošībai. Lielāka savstarpējā atkarība starp Eiropu un Krieviju ir pozitīva lieta. Mums jāatceras, ka šim gāzesvadam ir divi gali – viens Krievijā un viens Vācijā. Tas ir arī Krievijas interesēs, ka šis gāzesvads nākotnē netiek izmantots politiskiem apsvērumiem. Vācija teikusi, ka nepiekristu jebkādiem politiskiem apsvērumiem. Tas ir tīri finansiāls projekts," uzskata Tuomioja.

Tikmēr Zviedrijas attieksme pret projektu ir noraidoša, un arī tā aicina sarunas ar Krieviju pārnest uz ES līmeni.

"Ir iespējams, ka Vācijā nonāks 80% no visa dabasgāzes importa Eiropas Savienībā. Jā, viņi var reeksportēt uz citām valstīm, bet tomēr - 80%! Tādēļ ir svarīgi, ka mēs no Eiropas Savienības skatu punkta runājam ar vāciešiem un jautājam –

vai tas ilgtermiņā ir labi Vācijai un Eiropai, ka jūs būsiet tik atkarīgi no gāzes, kas nāk tikai no vienas valsts? Jūs visas olas saliekat vienā groziņā," norāda Zviedrijas parlamenta deputāts Hans Valmarks no Moderātu partijas.

Projekta nākotne lielā mērā Vācijas rokās

Kopumā var secināt, ka projekta nākotne lielā mērā ir atkarīga tieši no Vācijas nostājas. Uz to cer arī Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš ''Gazprom'' sauc par Kremļa ārpolitikas atzaru. Taču Vācijas politika šobrīd ir paralizēta, partijām jau ilgstoši nespējot izveidot koalīciju pēc vēlēšanām septembra beigās. Savukārt uz jautājumu, kur Eiropai ņemt nākamajās desmitgadēs trūkstošo gāzi, Kariņš atbild, ka variantu netrūkstot.

"Eiropai bez "Nord Stream 2" taču var piegādes palielināt caur esošo sistēmu Ukrainā, un tiek strādāts pie jauniem piegādes ceļiem, kas iet arī daļēji caur Turciju, Melno jūru, kas ieiet Dienvideiropā.

Tātad Eiropai variantu ir daudz, un tas, ka "Gazprom" apmaksātie lobisti stāsta, ka tas ["Nord Stream 2"] ir labi – ir jāsaprot, ka arī tas, kurš tirgo cigaretes, arī stāstīs, ka cigaretes ir laba lieta, jo viņš taču no tā pelna naudu," piebilst Kariņš.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti