Mencu zvejas ēras beigas – dod zaļo gaismu kuģu sagriešanai

Latvijā varētu sagriezt vēl 12 zvejas kuģus, kas bija specializēti mencu zvejai. Šoreiz tas saistīts ar mencu zvejas aizliegumiem. Atbalstu zvejas kuģu sagriešanai paredz Eiropas Savienībā (ES) apstiprinātā regula. Plānots, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi par sagriešanas kārtību Latvijā varētu tikt pieņemti līdz šī gada beigām. Vienlaicīgi ar šiem mencu sargāšanas plāniem šonedēļ stājas spēkā vēl kāds aizliegums – zvejot ar tīkliem no Pāvilostas līdz Latvijas dienvidu piekrastes galam, kas liedz doties pilnvērtīgā zvejā daļai piekrastes zvejnieku.

Mencu zvejas ēras beigas – dod zaļo gaismu kuģu sagriešanaiInga Ozola

Jau vairāku gadu garumā satraukumu par mazajiem mencu izmēriem pauda un mencu zvejas beigu sākumu savulaik tik nozīmīgai zvejas nozarei prognozēja Liepājas uzņēmuma SIA „Ervils” īpašnieks Ervils Laugalis. Viņa rīcībā palicis tikai viens zvejas kuģis, kas bija piemērots mencu zvejai. Par gaidāmo kuģu sagriešanu viņš gatavs runāt tikai tad, kad būšot lielāka skaidrība un apstiprināti MK noteikumi, taču jau pagājušā gadā Latvijas Radio viņš ieskicēja prognozes par mencu zvejas labo laiku beigām:

„Vajadzētu būt iespējai pārdot vai sagriezt kuģi, lai nepaliktu parādā nodokļus valstij. Lai tiktu sveikā cauri, lai nav tā, ka saka – pameta kuģi utt. Lai būtu normālas iespējas beigt darbību.”

Prognozes ir piepildījušās, un zvejas kuģu tālākai sagriešanai Eiropā atkal dota zaļā gaisma.

Iestājoties ES, Latvijā bija vairāk nekā 200 lielo zvejas kuģu, tagad ap 55. Šis skaits varētu sarukt vēl par 12 – tie ir kuģi, kas bija iesaistīti mencu zvejā.

„Pēdējos gados palika arvien sliktāk ar mencu krājumiem – samazināja zvejas iespējas. Ar mencu bija ļoti slikti. Zinātnieki konstatēja, ka krājums ir kritiskā stāvoklī un zveja būtu jāpārtrauc vispār,'' Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš skaidro šī brīža situāciju, kas saistīta ar mencu populāciju un zvejas kuģu sagriešanas iemesliem.

Zvejas kuģu sagriešana būs iespēja zvejniekiem, kad citu variantu vairs nav, saka Riekstiņš:

„Ja viņiem menca bija pamata zvejas objekts, viņiem tiek dota iespēja kuģus izņemt no zvejas, saņemt kompensāciju un aiziet no zvejas, jo nav zināms, kad mencu krājumi atjaunosies un kādos apmēros, tāpēc zvejniekiem tiek piedāvāta šāda iespēja.”

Normunds Riekstiņš skaidro, kā līdz šī ES plānošanas perioda beigām kuģu sagriešanai atbalsts nebija paredzēts, tagad saistībā ar mencu zvejas aizliegumu iespējas atkal būs, un šobrīd notiek saskaņošanas process.

Visi var arī nesagriezt zvejas kuģus, turklāt jāņem vērā, ka no kompensācijas tiks atņemta tā summa, kas jau izmaksāta par dīkstāvi saistībā ar mencu zveju un pandēmijas ietekmi.

„Viena problēma, kas pastāv, – tos līdzekļus, ko šie kuģi būs saņēmuši par zvejas pagaidu pārtraukšanu, piemēram, ir saņemts pagājušā gadā un šogad atbalsts par kuģu stāvēšanu un nezvejošanu, arī saistībā ar Covid-19, ja samazinās nozvejas, – nāksies atmaksāt atpakaļ. Tos atskaitīs no kopsummas par kuģi, un tie var būt ap 200 tūkstošiem eiro,” stāsta Riekstiņš.

Atbalsta summas par kuģu sagriešanu gan būšot lielākas. Iespējams, ka zvejnieki kompensācijām varētu jau sākt pieteikties šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā, kad tiks apstiprināti MK noteikumi, taču

aizliegumi, kas saistīti ar mencu zveju, ar to nebeidzas, un šoreiz skar arī piekrastes zvejniekus, kuri varēja piezvejot mencu citu zveju sugu zvejā no Pāvilostas līdz dienvidu robežai.

„Mēs tagad pieņēmām lēmumu līdz gada beigām apturēt zveju ar tīkliem, jo redzam, ka tur ir pārāk lielā daudzumā menca, tā vairs nav piezveja, bet ļoti lielu nozveju ieņem menca, tur nav īsti citas sugas klāt.”

Piekrastes zvejnieku no Liepājas Oskaru Kadeģi šāds lēmums neiepriecina, jo tagad būs jāizlīdzas ar saldētu zivju krājumu kūpināšanu un svaigas zivis piedāvāt būs grūti. Praktiski tas nozīmē zvejas aizliegumu līdz gada beigām, spriež Oskars Kadeģis, turklāt viņš pēdējos gadus ieguldījis naudu, lai specializētos plekšu zvejā.

„Protams, ka būs zaudējumi, jo skaidrs – mencai ir liegums un nevarēs zvejot. Līdz ar šo nepārdomāto lēmumu mēs nevaram zvejot arī pleksti. Zem tīkliem iet apakšā gan plekšu, gan lašu, gan grunduļu tīkli. Tas ir vienkārši aizliegums. Ļaut zvejot ar murdiem un stāvvadiem šādās vētrās, tā ir pašnāvība. Ar reņģu tīkliem arī neko nenozvejos, jo stinšu sezona ir mazliet vēlāk, tas tā acu aizmālēšanai – re, kur jums ir, ejiet zvejot,” neapmierinātību pauž Kadeģis.

Tajā pašā laikā zinātnieki vēl meklē patiesos iemeslus mencu populācijas problēmām, jo zvejošana to ietekmējot minimāli, drīzāk tas saistāms ar vides izmaiņām Baltijas jūrā, skābekļa trūkumu ūdenī un roņu pārnēsātajām slimībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt