Naftas kompānija "Rosņeftj" ir pasaulē lielākais naftas ieguves uzņēmums.
Pirms dažiem gadiem Krievijas varas iestādes paziņoja par apņemšanos pārdod gandrīz 20% no kompānijas akcijām.
2016.gada nogalē "Rosņeftj" vadītājs un tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks Igors Sečins paziņoja, ka ir atrasts pircējs – Apvienoto Arābu Emirātu suverēnais investīciju fonds "Mubadala". Taču pēc tam, kad "Rosņeftj" divreiz mainījusi noteikto akciju paketes cenu, emirātu pārstāvji no šī darījuma atteicās. Pēc tam Sečins mēģinājis noslēgt līdzīgu darījumu ar Japānas valdību, taču arī šīs sarunas cieta neveiksmi, japāņiem iebilstot pret joprojām aktuālajiem teritoriālajiem strīdiem starp abām valstīm.
Ciešot arī šādu neveiksmi, Igors Sečins sācis koncentrēties uz diviem citiem potenciālajiem investoriem – Kataras investīciju fondu "QIA" un globālo resursu tirgotāju "Glencore". Neviens no šiem uzņēmumiem gan nepiekrita maksāt visu prasīto summu. Iepriekš kompānija "Rosņeftj” bija vērsusies pie tādiem visā pasaulē atpazīstamiem aizdevējiem kā "Deutsche Bank" un "JP Morgan" finanšu transakciju veikšanai, taču pēc Krimas aneksijas un Rietumu sankciju sākšanās spēkā 2014.gadā lielie aizdevēji uz jauniem darījumiem ar "Rosņeftj" nepiekrita.
Šajā brīdī darījumā iesaistījies vidēja izmēra itāļu aizdevējs Intesa Sanpaolo. Darījumā Kataras fonds bijis gatavs ieguldīt 2,5 miljardus eiro, "Glencore" – 300 miljonus, bet pārējo daļu no 5,2 miljardu eiro lielās summas nodrošinātu minētais fonds ar vairāku vārdā nenosauktu Krievijas banku starpniecību.
Kā ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem "Rosņeftj", Krievijas bankām un valdībai tuvu stāvošiem avotiem, viena no bankām, kas šo aizdevumu piešķīrusi, ir valstij piederošā "VTB banka" jeb bijusī "VņešTorgBanka". Taču arī šajā gadījumā līgums līdz galam netika noslēgts, pie apvāršņa parādoties arī Ķīnas enerģētikas kompānijai "CEFC", kuras dibinātājs un vadītājs tika nopratināts par ekonomiskiem noziegumiem.
Visbeidzot šī gada maijā Katara piekrita pārņemt Intesa Sanpaolo aizdevuma daļu. Oficiāli gan nav zināms, kas ir kļuvis par jauno pirkuma finansētāju, taču, kā noskaidrojusi "Reuters", šogad Krievijas puse Kataras suverēnajam labklājības fondam piešķīrusi sešu miljardu dolāru lielu aizdevumu.
Tātad, visticamāk, ka Kataras vietā "Rosņeftj" akcijas patiesībā ir iegādājusies "VTB banka", pareizāk sakot, Krievijas valsts.
Šajos darījumos iesaistītās bankas un fondi izskanējušo informāciju gan noliedz, gan nekomentē. Taču, kā uzsver "Reuters", sākotnējais šī privatizācijas darījuma mērķis bija papildināt Krievijas kasi, ko ievērojami patukšojušas gan zemās naftas cenas, gan Rietumu ieviestās sankcijas. Darījuma mērķis bija pierādīt, ka par spīti pieaugošajai starptautiskajai izolācijai valsts joprojām spēj piesaistīt globālos investorus. Ja atklātie fakti ir patiesi, šie cēlie mērķi tagad pilnīgi noteikti vairs neliekas ticami.
