Panorāma

Rīgas Krievu teātrim -- 130

Panorāma

Latvija strauji zaudē izcilākās dabas vērtības

Mazie uzņēmēji nemierā ar jauniem nodokļiem

Mazie uzņēmēji nemierā ar jauniem nodokļiem

Jau Saeimas komisijās turpinoties spriešanai par nākamā gada valsts budžetu, no uzņēmēju pozīcijām vienas no asākajām diskusijām sagaidāmas par sociālā nodokļa piemērošanu neatalgotajiem kapitālsabiedrību valdes locekļiem. Īpaši tas ietekmēs mazos uzņēmumus. Tikmēr Finanšu ministrija savās pozīcijās šķiet nepiekāpīga.

Budžeta paketē iekļautais priekšlikums paredz, ka kapitālsabiedrībās, kurās apgrozījums gadā ir vismaz 5000 latu, sociālais nodoklis vismaz minimālajā apmērā būs jāmaksā arī par bez atlīdzības strādājošiem mazo uzņēmumu valdes locekļiem. Nodokļa summa gadā - aptuveni 900 latu. Visbiežāk šie valdes locekļi ir arī vienīgie uzņēmuma īpašnieki, kas reāli veic mazā biznesa nodrošināšanai nepieciešamo darbu. Ienākumus viņi saņem nevis kā darba algu, bet dividendes no peļņas, ja tāda ir.

Uzņēmēju pārstāvji uzsver - jaunais nodoklis var ne tikai šo peļņu, attiecīgi uzņēmēja ienākumus samazināt, bet iedzīt mīnusos.

Piemēram, iepērkot izejvielas vai preces par 5000 latiem, bet pārdodot tālāk ar 20% uzcenojumu par 6000, uzņēmuma peļņa ir 1000 latu gadā. To uzņēmējs izņem dividendēs. Bet no šīs naudas vēl aptuveni 250 lati tiek samaksāti ienākuma nodokļos. Taču nu vēl būs jāsamaksā 900 latu kā sociālais nodoklis. Tas savukārt nozīmē neizbēgamus zaudējumus.

„Daudzos gadījumos, sevišķi laukos, šāda veida uzņēmējdarbībai ir sociāla nozīme, nevis uzņēmējdarbība kā tāda. Šiem uzņēmumiem varētu būt milzīgas problēmas ar izdzīvošanu. Tas, ko mums cilvēki arī saka, vienkārši šajā gadījumā mēs vispār tad iesim prom no biznesa. Bet, ja mēs zinām, ka Latvijā šobrīd ir viszemākā uzņēmējdarbības aktivitāte visā Eiropas Savienībā, tad būs vēl zemāka,” saka Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas vadītājs Uldis Vītoliņš.

Neraugoties uz uzņēmēju sašutumu, Finanšu ministrija no šī nodoma gan atkāpties nedomā. Tas esot veids, kā izskaust nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālo nodarbinātību.

Finanšu ministrijā novērots, ka nereti iespēju uzņēmuma peļņu izņemt dividendēs izmanto saimnieciski aktīvi uzņēmumi, kas gluži vienkārši izvairās no darbaspēka nodokļiem, kas ir lielāki. Tas savukārt kropļojot konkurenci, jo citi uzņēmi, kas darbaspēka nodokļus maksā, ir sliktākās pozīcijās. Bet uzņēmējiem, kuriem peļņa ir neliela un jaunais maksājums sagādātu problēma, ministrijā drīzāk iesaka padomāt par citu uzņēmējdarbības formu.

„Minētās fiziskās personas var dibināt jebkuru citu saimnieciskās darbības veidu - viņas var kļūt par individuālo komersantu, var kļūt par VID reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju, un tad darbosies šis tradicionālais modelis. Ja personas ienākumi būs zem minimālās algas, viņš maksās tikai iedzīvotāju ienākumu nodokli. Ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, viņš kļūs arī par sociālo iemaksu veicēju,” skaidro FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Galīgais lēmums šajā jautājumā gaidāms līdz ar budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā, kas gaidāms novembrī. Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijā Finanšu ministrijas argumenti neliekas gana pamatoti, tāpēc līdztekus diskusijām tiekot gatavots arī pieteikums Satversmes tiesā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt