Makrons gatavs cīnīties pret atbalsta samazinājumu Francijas zemniekiem

Francijas prezidents Emanuels Makrons sola cīnīties pret jebkādu atbalsta samazinājumu zemniekiem. Sestdien atklājot ikgadējo lauksaimniecības izstādi Parīzē, Makrons paziņoja, ka viņš ir smagi cīnījies par savas valsts zemnieku interesēm tikko notikušajā Eiropas Savienības valstu līderu sanāksmē.

Makrons gatavs cīnīties pret atbalsta samazinājumu Francijas zemniekiemArtjoms Konohovs

Attiecības starp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un viņa valsts zemniekiem nav vienkāršas. Tādēļ Makronam ir būtiski parādīt, ka viņš cīnās par savas valsts lauksaimnieku interesēm. Jau iepriekš Francijas prezidents ir skaļi uzstājis, ka Eiropas Savienības tiešmaksājumi zemniekiem ir svarīgi, lai Eiropa varētu saglabāt neatkarību pārtikas jomā. Turklāt Francija joprojām ir lielākā tiešmaksājumu saņēmēja Eiropas Savienībā.

Turpretī tādas valstis kā Nīderlande uzstāj, ka atbalsta politika lauksaimniekiem tika radīta pagājušā gadsimta vidū, lai izvairītos no bada. Tā kā šobrīd bads mūsu kontinentam nedraud, tad lauksaimniecībai un reģionu attīstībai atvēlēto naudu var samazināt.

Ikgadējās lauksaimniecības izstādes atklāšanā Parīzē Makrons paziņoja, ka Eiropas Savienības Kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt ambiciozai, kas budžeta sarunās nozīmē dāsnumu. Atbalstu zemniekiem nedrīkst samazināt tikai tādēļ, ka Lielbritānija ir izstājusies no bloka, piebilda Francijas prezidents.

Tāpat Makrons sacīja, ka, ja vienošanās par daudzgadu budžetu drīzumā netiks panākta, nākamgad spēkā paliks līdzšinējā maksājumu kārtība.

Uzreiz pēc ievēlēšanas Makrons bija diezgan populārs zemnieku vidū, jo viņš nāca klajā ar likumu, kas taisnīgāk sadala peļņu starp dažādām pārtikas ražošanā iesaistītajām pusēm. Tomēr vairums Francijas zemnieku vēl neizjūt šī likuma ietekmi uz viņu finansēm.

Turpretī Makrona apņemšanās aizliegt glifosātu, kas ir pretrunīgi vērtēts līdzeklis cīņai ar nezālēm, izpelnījās lauksaimnieku kritiku, jo viņi sabiedrības acīs kļuva par dabas piesārņotājiem.

Lauksaimniecības izstādē Makrons mierināja zemniekus, ka glifosāts netiks aizliegts gadījumos, kur tam nav alternatīvas. Arī citi noteikumi par pesticīdu izmantošanu tikšot ieviesti pakāpeniski.

„Mēs atbalstam mūsu zemniekus. Viņi baro mūs katru dienu. Mums ir jābūt lepniem par Francijas lauksaimniecību,” paziņoja Makrons.

Izstādes atklāšanā tika novēroti arī nelieli protesti. Kāda sieviete iesaistījās kaismīgā diskusijā ar prezidentu par topošo pensijas sistēmas reformu un policijas vardarbību masu demonstrāciju laikā. Saruna noslēdzās ar to, ka Makrons uzaicināja sievieti atnākt uz Elizejas pili, lai turpinātu diskusiju. Savukārt viens no bijušajiem "dzelteno vestu" kustības līderiem tika izraidīts no izstādes, kad viņš mēģināja uzrunāt prezidentu. Citi protestētāji tika turēti drošā attālumā.

KONTEKSTS:

Eiropas Savienības valstu līderi divu dienu laikā vēl nespēja rast kopsaucēju par nākamo septiņu gadu budžetu. Pagaidām nav skaidrs, kad dalībvalstu līderi varētu atgriezties pie sarunu galda. Visticamāk, pozīciju tuvināšanai būs nepieciešamas vismaz dažas nedēļas.

ES budžets iepriekšējos septiņus gadus veidoja 1% no ES nacionālā kopienākuma. Tagad top budžeta projekts 2021.-2027. gadam. Lielbritānija, aizejot no ES, atstājusi 12 miljardu eiro lielu caurumu ES budžetā, un klāt vēl nākušas jaunas vajadzības – cīņa ar klimata pārmaiņām, migrācija.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piedāvājis budžetu mazliet palielināt – līdz 1,074% no ES nacionālā kopienākuma. Taču Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Dānija, kas ir neto iemaksātājas budžetā un pieder pie tā dēvētās taupīgo valstu grupas, pieprasa budžetu, kas nepārsniedz 1%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti