Zemkopības ministrija izstrādā jaunu noteikumu projektu mājražotājiem. Iniciatori gan ir paši mājražotāji - biedrība ''Pārtikas amatnieki'', kas vēlas ieviest lielāku skaidrību produktu realizēšanas iespējās. Biedrības vadītājs Jānis Dāvids stāsta, ka šobrīd mājražotāji saskaras ar vairākām problēmām, jo nekādu noteikumu mājas apstākļos ražotu pārtikas produktu apritei nav: „Daudzi ražotāji definē sevi kā mājražotājus, bet ražo ļoti lielus apjomus – 20 tonnas un vairāk mēnesī. Nav arī konkrēti nodefinēts, kur un kā mājražotājs drīkst tirgot savu produkciju.”
Ministrija jau februārī projektā bija iestrādājusi divus variantus - gan ar konkrētiem ierobežotiem izejvielu apjomiem, gan bez tiem. Tiekoties ar mājražotājiem, tomēr vienojušies, ka jābūt ierobežotam produkcijas apjomam, kuru pārsniedzot, uzņēmumam būtu jāmaina statuss no pārtikas ražotāja mājas apstākļos uz ražotāju. Taču ''Pārtikas amatnieku'' biedrība uzskata, ka produkcijas limitiem jābūt uz pusi lielākiem par ministrijas iepriekš piedāvātajiem: „Mums ir izstrādāti savu priekšlikumi. Piemēram, mēnesī gaļas pārstrādes produkti – 4 tonnas, piena produkti – 2 tonnas, augļu, ogu, dārzeņu – 5 tonnas, maizes, miltu izstrādājumi 4 tonnas, zvejas pārstrādes produkti – 4 tonnas. Tie ir apjomi, kas pārrunāti ar mājražotājiem, kas tehnoloģiski mājas apstākļos pārstrādājami. Pārstrādājot vairāk, jau ir jābūt plašākām noliktavām un telpām un jāiestājas citām prasībām.”
Tiesa gan, šo nevarētu saukt par jaunu noteikumu projektu, bet gan par kārtējo. Jau 2003. gadā bijuši centieni virzīt šādus noteikumus apstiprināšanai. Eiropas Komisija toreiz projektu noraidīja, norādot, ka prasības mājas apstākļos ražotai pārtikai jau pilnībā nosaka starptautiskās regulas. Proti, mājās ražotos produktus var izplatīt tikai tiešā kontaktā ar pircēju tirgū vai pievedot uz mājām, nevis veikalos. Ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare: „Ierobežojumi varētu skart tos, kuri, godīgi sakot – mājražotāji jau vairs nav. Tie ir produktu ražotāji, viņiem nepieciešams liels tirgus un būtu domājams ceļš, kā savu uzņēmumu atzīt – vai reģistrēt pēc pilnām Eiropas Savienības prasībām. Tas nenozīmē, ka viņiem ir jāpazaudē savas receptūras, tā nianse, ko viņi kā mājražotāji ir ielikuši savā produktā. Var turpināt ražot to pašu produktu, bet izplatīt veikalos, izplatīt lielākām sabiedrības grupā, līdz ar to attīstot ražošanu.”
„Pārtikas amatnieku” biedrībā gan iesaistīti tikai 15 biedri, pārsvarā Jelgavas pusē, no teju tūkstoša visā Latvijā. Piemēram SIA „Kunturi” gaļas produkcijas mājražotājs Jurģis Krastiņš ir pret šādiem ierobežojumiem, jo, uzliekot limitus, viņš tos noteikti pārsniegs un ražotne būs jālikvidē. Viņaprāt, projekts ir lielo ražotāju spiediens: „mēs esam vairākas reizes mēģinājuši reģistrēties kā ražotāji, bet mums ir pielāgotas telpas: lai reģistrētos, jāuzceļ no nulles jauns cehs. Lai to izdarītu, vajadzētu aptuveni miljons latu ieguldījumu. To limitu vajag vai nu krietni augstāku vai otrs variants, ko es saredzu – noteikt pārejas periodu, teiksim, piecus gadus.”
Pēc pirmajām diskusijām ministrija vēl aicina mājražotājus tomēr veidot kādu kopēju organizāciju, lai pārstāvētu visu viedokli.
