Demisionējušajai valdībai par šo jautājumu nebūtu jāpieņem izšķirīgie lēmumi - šādu viedokli pauda premjers Valdis Dombrovskis par ziņojumu par tālāko rīcību ar LMT un „Lattelecom" valstij piederošajām kapitāla daļām, kurš pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas otrdien tika izslēgts no valdības darba kārtības.
Savukārt premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma intervijā lika saprast, ka arī viņas valdības plānos nav plānots lemt par „Lattelecom" privatizāciju. „Lattelecom" padomes vadītājs Gatis Kokins gan norāda, ka lemšana par abu uzņēmumu nākotni nebūtu automātiski jāsaista ar to privatizāciju, un pieļauj, ka diskusijas to apvienošanu var nonākt darba kārtībā jau ātrāk.
„Katrā ziņā, tas ir pietiekami sarežģīts jautājums, kuru politiķi priekšvēlēšanu situācijā parasti nevēlas risināt. Tajā pašā laikā, iespējams, šis te gads situācijai spēlēs par labu, jo visi tie uzstādījumi, par kuriem mēs runājām pagājušogad, šķiet, turpina darboties, un tā situācija kļūst sarežģītāka. Līdz ar to, ja šo jautājumu skatīs vēl nākamā valdība, tad šie argumenti, kurus mēs esam minējuši - tie būs vēl skaidrāk redzami," skaidro Kokins.
„Lattelecom" padomes vadītājs atgādina, ka galvenie argumenti par labu uzņēmuma apvienošanai ir saistīti gan ar finansiāliem apsvērumiem, - jo apvienošana ļautu ietaupīt līdzekļus, - gan arī ar tehnoloģiskiem apsvērumiem:
„Tehnoloģija attīstās tajā virzienā, ka internets kā fenomens kļūst dominējošs gan balss sarunās, gan arī televīzijas tehnoloģijās. Attiecīgi ir ļoti apgrūtinoši, ka ir novilkta līnija starp interneta tehnoloģijām, kuras mēs varam piegādāt pa fiksētām līnijām un pa bezvadu tehnoloģijām. Tāpēc mēs redzam, ka lielākajā daļā Eiropas valstu šī līnija ir nojaukta, viņa nepastāv - telekomunikāciju operatori var brīvi piedāvāt savus pakalpojumus gan optisko līniju un vadu, gan bezvadu segmentā."
LMT prezidents Juris Binde, līdzīgi kā iepriekš, par jautājumu par LMT un „Lattelecom" apvienošanu, izturas atturīgi, norādot, ka tas ir jautājums, par kuru ir jālemj un kurš ir jākomentē uzņēmuma akcionāriem. Savukārt Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis savu viedokli nav mainījis un ir pārliecināts, ka abu uzņēmumu apvienošana nav vēlama, tāpēc valdības lēmums to atlikt ir apsveicams.
Ja apvienošanās process notiks, tad veidosies gigants - Latvijas mērogā, nevis Eiropas mērogā, protams, - kas noteikti, ko jau minējuši vairāki eksperti, kropļos konkurenci Latvijā. Ja valdība ir nolēmusi to atlikt, tad valdība redz, ka tur mīnusu ir vairāk, nekā plusu," norāda Lelis.
Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā, kurā vērtēti dažādi modeļi LMT un „Lattelecom" ciešākai sinerģijai, secināts, ka pašlaik abu uzņēmumu valsts daļu atsavināšana nebūtu valsts interesēs, bet ir jārisina pārvaldības jautājumi, lai nodrošinātu uzņēmumu vērtības pieaugumu nākotnē.
