Latvijā ir pierasts, ka dabasgāzes piegādes ir cieši piesaistītas mūsu pierastajai infrastruktūrai – cauruļvadiem un Inčukalna dabasgāzes krātuvei, tāpēc daudzos reģionos, kuri atrodas atstatus no maģistrālās infrastruktūras, dabasgāze vienkārši nav pieejama, un daudzos gadījumos infrastruktūras būvniecības izmaksu dēļ uzņēmējiem un iedzīvotājiem to tradicionālā veidā nav izredžu saņemt.
Tieši uz šiem izolētajiem reģioniem ar lielu interesi ir sākusi raudzīties Lietuvas valstij piederošā gāzes kompānija „Litgas”, kura, balstoties uz Rietumu valstu pieredzi, aprēķinājusi, ka nelielu un vidēju patērētāju vai pat pilsētu apgādei konkurētspējīgas var būt arī sašķidrinātās dabasgāzes piegādes ar autotransportu.
"Vispārīgi runājot, mūsu mērķis nav konkurēt ar cauruļvada gāzi. Lietuvā, Latvijā un citos apkaimes reģionos ir ne mazums izolētu teritoriju, kurās nav cauruļvadu," saka uzņēmuma vadītājs Dominiks Tučkus. "Un šo klientu apgādei sašķidrinātā dabasgāze ir krietni ekonomiskāks risinājums, nekā, piemēram, šķidrais kurināmais vai citi naftas produkti, tādi kā propāna un butāna gāzes maisījums, kurš joprojām tiek izmantots daudzās pilsētās mājsaimniecību apgādei. Lai spētu apgādāt sašķidrināto dabasgāzi šajā izolētajos rajonos, ir jāuzstāda tikai neliels regazifikācijas tanks, kurš pēc tam tiktu apgādāts jau ar autocisternu palīdzību," saka Tučkus.
Šādu alternatīvu piegāžu iespējamība tomēr ir būtiska arī no Latvijas ģeopolitisko interešu viedokļa, jo, kā atzīst "Litgas" pārstāvji, krīzes gadījumā, ja gāzes piegāde pa cauruļvadu pārtrūkst, ar autotransportu piegādāto sašķidrināto dabasgāzi var izmantot kā aizstājēju arī lielākās ražotnēs.
Bez tam sašķidrinātās dabasgāzes piegādes var kļūt par izšķirošu konkurences un izmaksu priekšrocību arī nelielākām ražotnēm, kurām tehnoloģiskajā procesā ir nepieciešama dzesēšana, jo, kā norāda "Litgas" sašķidrinātās dabasgāzes projektu vadītāja Kristina Rimkunaite, sašķidrinātā dabasgāze ir arī būtisks aukstuma nesējs.
"Polijā, piemēram, ir ražotnes, kurās ir nepieciešama gan siltumenerģija, gan arī dzesēšana, un tās ir iemācījušās gūt priekšrocības no sašķidrinātās dabasgāzes, jo tas ir ļoti auksts šķidrums," saka Rimkunaite. "Terminālā sašķidrinātās dabasgāzes temperatūra sasniedz mīnus 160 grādus, bet, atvedot to uz mazo regazifikācijas iekārtu, tā parasti ir ap mīnus 130 grādiem. Un, protams, ka tik aukstu šķidrumu ir lietderīgi izmantot dzesēšanai, jo iztvaikojot tas, protams, ir jāsasilda līdz temperatūrai, kas ir virs nulles. Un arī gatavi risinājumi, kā šo aukstumu izmantot ražošanā, jau ir pieejami," norāda Rimkunaite.
Pēc Lietuvas ekspertu teiktā, Baltijas valstīs gan sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nav gluži nekas jauns, jo tādas jau ir tikušas izmantotas, piemēram, veicot cauruļvadu remontus.
Sagaidāms arī, ka konkurences cīņa par dabasgāzes piegādēm Baltijas valstīs būtiski saasinājusies, jo savas līdzšinējās pozīcijas nav noskaņot atdot arī uzņēmums "Latvijas gāze".
Pēc uzņēmuma vadītāja Aigara Kalvīša iepriekš paustajām prognozēm, pateicoties savai infrastruktūrai, tuvākajos gados uzņēmums varētu kļūt par lielāko dabasgāzes tirgus spēlētāju Baltijā. "(..) Mēs gribētu [būt lielākie piegādātāji Baltijā]. Mēs atrodamies ne tikai ģeogrāfiski izdevīgā vietā, bet mums ir arī visa nepieciešamā infrastruktūra.Tas ir pilnīgi skaidrs, un par to nevajadzētu šaubīties," saka Kalvītis.
Jāpiebilst, ka vienā autocisternā ir iespējams piegādāt aptuveni 25 kubikmetrus sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir līdzinās 15 tūkstošiem kubikmetru parastās dabasgāzes, bet Latvijā par lieliem tiek uzskatīti patērētāji, kuru patēriņš pārsniedz 100 miljonus kubikmetru gadā jeb vidēji 11,5 tūkstošus kubikmetru stundā.
