Līdz šim caur Lietuvu un Klaipēdas ostu vesti aptuveni 11 miljoni tonnu Baltkrievijā ražotā mēslojuma gadā.
Lietuvas valstij piederošais uzņēmums „Lietuvas dzelzceļš” informējis, ka pirmdien valsti šķērsojis pēdējais vilciens ar Baltkrievijas minerālmēslu ražotāja „Belaruskaļij” produkciju.
Saskaņā ar 2018. gadā noslēgto līgumu starp „Lietuvas dzelzceļu” un „Belaruskaļij” minerālmēslu kravai Lietuvā bija jāierodas aptuveni pulksten 19, bet līdz pusnaktij tā jānogādā Klaipēdas ostā.
Parasti ik dienu caur Lietuvu izbrauc aptuveni 6–7 vilcieni ar 60 vagoniem, kas pārvadā aptuveni 5000 tonnu „Belaruskaļij” produkcijas.
Šajā mēnesī dzelzceļa uzņēmums nav apstiprinājis nevienu pieteikumu “Belarusjkaļij” produkcijas transportēšanai. Visi tukšie vagoni tiks nogādāti atpakaļ Baltkrievijā līdz nedēļas beigām.
„Lietuvas dzelzceļš” pēc Lietuvas valdības rīkojuma janvārī paziņoja par līguma laušanu ar „Belaruskaļij'' un uzņēmuma kravu pārvadājumu pārtraukšanu no 1. februāra.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte apgalvoja, ka vienošanās starp „Lietuvas dzelzceļu” un „Belaruskaļij” ir pretrunā ar valsts nacionālās drošības interesēm.
Pagājušā gada 8. decembrī spējā stājās ASV sankcijas pret „Belaruskaļij”, taču Lietuva turpināja Baltkrievijā ražoto minerālmēslu tranzītu. Tas izraisīja politisko skandālu, kura dēļ amatus bija gatavi atstāt Lietuvas ārlietu un transporta ministri. No amata atkāpās iepriekšējais „Lietuvas dzelzceļa” vadītājs.
Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko pirmdien tikās ar premjerministru Romānu Golovčenko un „Belaruskaļij” vadītāju Ivanu Golovatiju, lai apspriestu rietumvalstu sankcijas un Lietuvas lēmumu no 1. februāra pārtraukt „Belaruskaļij” kravu tranzītu.
Lukašenko sacīja, ka ir uzdevis valdībai ieviest atbildes sankcijas pret Lietuvu, ja kaimiņvalsts patiešām pārtrauks Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu.
“Ja, piemēram, Lietuva nevēlas ielaist mūsu kravas ostā un pārkraut tās ostā, tad labi, tās ir viņu tiesības. Romān Aleksandrovič, ja tā notiks, tad burtiski dažu dienu laikā pret Lietuvu ir jāīsteno tie pasākumi, par kuriem mēs vienojāmies iepriekš. Es tikai vēlos, lai lietuvieši saprot. Pašlaik saasinātākie jautājumi ir šie. Ķeras pie visa un sāk mani apsūdzēt!
Vēlreiz gribu uzsvērt: mēs neierosinām nekādus procesus, kas mūs novestu klinčā ar Lietuvu, Latviju, Poliju vai Ukrainu. Mums tas nav vajadzīgs,” sacīja Lukašenko, piebilstot, ka ir gatavs runāt.
“Turklāt, es jau piektdien teicu: mani neuztrauc – saglabāt seju vai nesaglabāt... Ja viņiem vajag saglabāt seju, tad lai nāk un vienojas. Mēs esam gatavi sarunām. Bet, ja viņi turpinās uz mums izdarīt spiedienu, tad mēs izmantosim to plānu, kas mums ir. Lai viņi vēlāk neapvainojas. Un Lietuvas, Polijas un citu valstu iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka mēs vienkārši reaģējam uz šiem izaicinājumiem.”
Baltkrievijas valsts minerālmēsojumu ražotājs Lietuvas valdības lēmumu pārsūdzējis Viļņas administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ka dzelzceļa līgumam bija jābūt spēkā līdz 2023. gada beigām.
Tiesas spriedums ir gaidāms nākamnedēļ un teorētiski pastāv iespēja, ka tiesa var lemt par labu „Belaruskaļij”.