Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte raizējas, ka notikušais var iedragāt ASV uzticību Lietuvai.
Baltkrievijas uzņēmums veicis priekšapmaksu
Trešdien, 8. decembrī, spēkā stājās ASV sankcijas pret vienu no Baltkrievijas lielākajiem uzņēmumiem “Belaruskaļij”, kas izmanto Lietuvas valstij piederošā uzņēmuma “Lietuvas dzelzceļš” un Klaipēdas ostas pakalpojumus, lai eksportētu savu produkciju.
Neraugoties uz ASV sankcijām, “Belaruskaļij” ražojumu transportēšana caur Lietuvas teritoriju nav pārtraukta.
“Grūti pateikt, kad kuģi beigs nākt ostā. Ir jāsaprot, ka patlaban nekas neliecina par sankciju piemērošanu kravu kustībai. Sankcijas tiek piemērotas maksājumiem. Domāju, ka kuģi nāks un mēslojumu pievedīs ostā, kamēr šie maksājumi tiek veikti,” vēsta Klaipēdas ostas vadītājs Aļģis Lataks.
“Lietuvas dzelzceļš” paziņojis, ka pārvadājumi turpinās, jo “Belarusjkaļij” pirms sankciju stāšanās spēkā novembrī veicis priekšapmaksu, kas ir pietiekama, lai segtu pārvadāšanas izmaksas decembrī un, iespējams, arī janvāra sākumā.
Ar nepielādētu ieroci pret Lukašenko
“Lietuvas dzelzceļš” apgalvo, ka par “Belaruskaļij” avansa maksājumiem bija informēta gan Lietuvas Satiksmes ministrija, gan Ārlietu ministrija.
Taču Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis stāsta, ka “Lietuvas dzelzceļš” esot informējis tikai par “Belaruskaļij” avansa maksājumu septembrī par pakalpojumiem oktobrī.
“Mums nav informācija par situācijas tālāko attīstību. Mēs nesaņēmām ziņu par turpmākiem maksājumiem,” žurnālistiem sacīja Landsberģis.
“Jūtu zināmu nožēlu, ka šīs sankcijas diemžēl ir tikai teorētiskas. Citādi izsakoties – nepielādētus ieročus varam vicināt, cik vien vēlamies,” atzina Landsberģis.
Ārlietu ministrs sacīja, ka izveidojusies situācija kaitē Lietuvas starptautiskajam tēlam, tāpēc viņš ir gatavs uzņemties politisko atbildību un atstāt amatu: “Es šodien, pareizāk sakot, vakar vakarā, informēju premjerministri Ingrīdu Šimonīti, ka esmu gatavs atkāpties, un gaidu viņas lēmumu.”
Meklē iespējas, kā pārtraukt līgumu
Arī Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis esot gatavs uzņemties atbildību par to, ka caur Lietuvu turpinās “Belaruskaļij” produkcijas transportēšana, un pamest posteni.
Ministrs sacīja, ka pēc ASV sankciju stāšanās spēkā “Belaruskaļij” produkciju vairs nevajadzēja transportēt caur Lietuvu, jo valdība to bija apsolījusi ASV.
Lietuvas atbildīgās amatpersonas bijušas pārliecinātas, ka finanšu institūcijas neatļaus “Belaruskaļij” veikt naudas pārskaitījumus “Lietuvas dzelzceļam” īsi pirms sankciju stāšanās spēkā, tomēr tas neesot noticis, piebilda Skuodis.
Lietuvas premjere Šimonīte ceturtdien paziņoja, ka pagaidām nav pieņēmusi lēmumu par to, vai Landsberģim un Skuodim būtu jāpamet ministru amati. Viņa par savu lēmumu informēšot nākamās nedēļas sākumā.
Šimonīte sacīja, ka valdība meklē iespējas, kā Lietuvai bez būtiskiem zaudējumiem atteikties no līguma starp “Lietuvas dzelzceļu” un “Belarusjkaļij”.
"Kā var pārtraukt kravu pārvadāšanu? Ir iespējami dažādi institucionāli lēmumi. Uzņēmums pats par to nevar pieņemt lēmumu. Tam ir jābūt valsts lēmumam,” norāda “Lietuvas dzelzceļa” pārstāvis Mants Dubausks.
Baltkrievijai nav savas piekļuves jūrai
Tranzīta uzņēmuma "BKT" īpašnieks Igors Udovickis apgalvo, ka ASV uzliktās sankcijas neattiecas uz tranzīta nozari, ko neesot iespējams pakļaut sankcijām. Udovickis atsaucas uz starptautisko tiesību normām, kas garantē valstīm brīvu piekļuvi tranzīta pakalpojumiem, ja tām pašām nav piekļuves jūrai (Baltkrievija ir viena no šādām valstīm).
Šimonīte uzsvēra, ka ASV sankcijas galvenokārt attiecas uz ASV juridiskajām personām un tām nav tiešas ietekmes Lietuvā.
Tomēr valdības vadītāja neslēpa bažas, ka skandāls var pasliktināt Lietuvas attiecības ar ASV un Vašingtona varētu nolemt turpmāk neatbalstīt Lietuvu tai svarīgos jautājumos.
“Lietuvas dzelzceļam” piederošais kravas pārvadājumu uzņēmums “LTG Cargo” ik gadu transportē aptuveni 10 miljonus tonnu “Belaruskaļij” produkcijas 60 miljonu eiro vērtībā.
